mans sviests

9.8.07 09:44
Šonakt sapņos biju bezmaz vai pieslēdzies Skukas sapņiem par laukiem - ieradušies konstatējām, ka turpat blakus, tūliņ aiz basketbola groza, šautuves un žoga, sākusies būvniecība. Kaut kādi nepazīstami cilvēki jau uzslējuši prāvu šķūni, būvē vēl kaut kādas ēkas, un smagās mašīnas ar būvmateriāliem un lieliem koku stādiem (vienai kravas kastē šūpodamās it kā auga vairākas egles un priedes) brauc tieši cauri pagalmam, spraucas gar ozolu un verandu, un visu izdangā. Lai gan ozols tām vairs nebija šķērslis, tas vienkārši bija nozāģēts līdz ar zemi. Bija vēl kāds neredzēts (dzīvē) vecītis (tagad liekas, ka no krievu filmas) mazā un vecā pelēkā mašīnītē (zaporožecā?), kopā ar mazdēlu (vai tas biju es?). Viņš nekādi nevarēja iesākt braukt, jo centās virs priekšējā stikla nostiprināt mazu vebkameru (akurāt tādu, kāda vakar pie datora piekabināta bija tam filmas 1408 varonim). Atbrauca AB un paziņoja, ka jau sen domājis, ka ozolu jācērt nost, tikai baidījies teikt. Labi vien būšot, un tur tagad varot iestādīt kādu mūžzaļu krūmu, vai ko. Kas mani pamatīgi saniknoja un klaigāju kaut ko par to, ka tāds krūms jau pat simts gadus audzis neizaugs tik varens, kāds bija ozols.