- 17.3.07 22:55
-
Ai da Pēters Brūveris, ai da. Atšķīru lidostā jauno Karogu, domāju tā drusku pārlapošu, bet še tev.
Nu, piemēram:
SAZĀĢĒJIS UN SASKALDĪJIS MALKU, SANESU
TO ŠĶŪNĪ UN SAKRĀMĒJU SMARŽĪGĀS IELĀS; PĒC TAM
SĒŽU UZ ŠĶŪŅA SLIEKŠŅA UN NORAUGOS PIEPEŠI
UZNĀKUŠAJĀ LIETŪ
vasara jau pusē
ripo no kalna lejā
jāmācās vairāk klusēt
retāk skatīties savā sejā
melns vabolēns steidzas
slēpties zem priežu skaidām
pēkšņi - kā sācies - lietus beidzies
miers
nedzird nevienu
ne smejam ne vaidam
(no Piezīmēm no Ķīnas ceļojuma, III)
Nu un tad vēl šis (turpat):
SAULAINĀ, BET VĒJAINĀ VASARAS DIENĀ
ROSĀMIES PA ĢIMENES DĀRZIŅU
pelēkā smilts dedzina basās pēdas
bet vēja brāzmas nemīlīgi asi
sētienā pat ne zvirbuļa ēnas
neviena strazda neviena sīļa
tu sēdi pie nokaļķotās sienas
un entomoloģijas vārdnīcu lasi
es ar lejkannu dobēs
laistu lokus redīsus pētersīļus
diena kā diena
ja neskaita nojautu neskaidri drūmu
piepeši iekrīt kuplajā krūmā
brāzma tik plosīga baisa
un izšalc starp mums
gaisā
rakstīt sindicēt komentāri draugu draugi friends friends stats