mans sviests

26.10.06 20:59
Vispār Dzuba vienmēr ir bijusi diezgan bailīga - vai nu iemantotu vai iedzimtu rakstura īpašību dēļ, bet bailīga. Piemēram, paniskas bailes no salūtiem ārā. Vai bailes no ūdens. Tas gan nenozīmē, ka viņai būtu bail no cilvēkiem. Drīzāk otrādi. Viņai ir prieks par katru, kurš nāk un ir gatavs izrādīt viņai uzmanību. Cita lieta, ka ne visiem, kas nāk, ir prieks par šo killera-asinssuņa-mazu bērnu nogalinātāja-pensionāru skalpu aprijēja sugas dzīvnieka prieku, bet ne par to ir stāsts. Šodien ieradās cilvēks, no kura Dzubai tomēr ir bail. Iesākumā, protams, viņa metās pretī ar savu lielo prieku, bet ātri saprata un pazina. Un uzreiz ieņēma vietu tālākajā priekšnama kaktā un trīcēja pie visām miesām gluži kā salūta laikā. Cilvēks bija dakteris. Viņas dakteris. Un daktera vizītei bija konkrēts iemesls. Dzuba jau vairākas dienas cieš no niezes - laikam stulbas barībes dēļ sākusies alerģija, šodien pat seja bija sapampusi. Ja sunim ir seja. Un arī bailēm, protams, bija konkrēts iemesls. Jo bija i termometrs dibenā, i trīs šprices, par kurām jau suns neko daudz neiztaisīja, drīzāk reaģēja psiholoģiski. Un dakteris teica, ka lai gan spēja paciest sāpes šai sugai ir īpaši augsta (kā jau it kā kaujas vai kādiem tur suņiem), tikpat augsts esot baiļu instinkts. Un Dzuba tam ir lielisks piemērs. Jo bailes ap viņu tai laikā, kamēr ap viņu rosījās dakteris, gluži vai virmoja.