- 11.10.06 22:59
-
Kad mani vecāki atbrauc uz Rīgu, un mēs satiekamies, viņi, piemēram, stāsta, ka uz ielas redzējuši X. (populāru aktieri vai politiķi, vai ko nu tur), taču pēc tam sapratuši, ka tas tomēr nemaz nav X. bet, teiksim, Y. vai varbūt vispār nekas. Lai gan nedz X., nedz Y. nav mums personīgi pazīstams, un vispār ar viņiem mums nav nekādas darīšanas. Vai arī gadās, ka aizejam uz restorānu, un viss ēdiens izrādās par asu vai vinkārši dīvainu. Un zobu bakstāmos tur arī dod. Un ēdienkartes katram, nevis vienu uz visu galdiņu.
Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka es esmu tieši tāds pats, tikai manī tas viss ir no viņiem abiem - no mammas un tēta.