mans sviests

27.10.03 10:26
1) pamodos no aizdomīga klusuma, kuru skrāpē sniega lāpstas. Pēc tam rūca kaimiņa mašīna, rūca rūca, kamēr izrūca.

2) tad atcerējos, ka ir notikusi pāreja uz ziemas laiku, un kaimiņa rosība tātad nozīmē, ka jāceļas.

3) viss bija tik biezs.

4) Durvis varēja atvērt ar lielu pispiešanos, ārā klusums vēl stiprāks, tik stiprs, ka ausis kalst. Dziedāja vārnas. Tālumā skrāpējās pa kādam sētniekam. Ielas lampa notrūkusi un karājas vada galā.

5) Zābakos sniegs. Viena sētniece otrai saka - vot takoje bledstvo!

6) Žora mani ar visu mašīnu izstumj no pagalma, pēc tam lejā no kalna jau iet tīri labi.

7) Izbraucis uz ielas, kas atgādina miklu slidotavu, saprotu, ka šis rīts būs citādāks. Redzu mašīnu, kas nenovēršami tuvojas, tomēr neko padarīt vai ko mainīt vairs nav neviena varā - kā sapņos. Mīksts sitiens pa dibengalu, un nolemju labāk braukt atpakaļ uz mājām. Ceļojums apkārt kvartālam.

8) Bišķi pabraucos ar tramvaju. Tas nu gan tagad liekas drošības un uzticamības iemiesojums. Nedz slīd, nedz citādi māžojas. Bišķi, paejos ar kājām. Vaigi karsti.