mans sviests

25.7.06 16:54
Ik pa brīdim šodien iedomājos par to karošanu Tuvajos Austrumos. Un atcerējos kādu senu sarunu ar Žakiju, kad viņš uz brīdi atkal bija atbraucis uz Latviju un, kā parasti, iegriezies kādreizējā darbavietā. Viņš strādāja par kaut kādu saimniecības vīriņu, precīzi nemaz nezinu, bet tas nav svarīgi. Ar viņu vienmēr bija patīkami parunāties, un pēc tam, kad pats biju bijis Izraēlā, likās, ka esmu viņa acīs iemantojis kaut kādu pievienotu vērtību. Vienreiz, es pat neatceros, kurā gadā un kas tad togad tāds īpašs notika, es viņam prasīju tieši par šo dzīvošanu nemitīga kara apstākļos. Un viņš, kā parasti, vienlaikus smaidīdams un skumji šūpodams galvu, teica - arābu propaganda ir daudz spēcīgāka. Kad viņi nogalina kādu ebreju Izraēlā, par to dzird krietni mazāk, nekā tad, kad Izraēla nogalina kādu arābu - tad par to ziņo visā pasaulē. Šo mēdzu atcerēties ik pa laikam, redzot vai lasot ziņas par Izraēlā un apkārtnē notiekošo. Arī tagad, kad it kā pilnīgi loģiski šķiet nosodīt Izraēlas militārās pārmērības Libānā. Aizmirstot, ka vēl pavisam nesen Irānas prezidents Ahmadinedžads pauda vēlmi noslaucīt Izraēlu no kartes. Un neba viņš viens uzgavilētu, ja tas izdotos.
Nē, es nepavisam neattaisnoju visu to slepkavošanu. Vienīgi domāju par to, ka atbalsta izteikšana vienai vai otrai pusei, vai kāda nosodīšana, iespējams, ir tikai nejaušas sagadīšanās rezultātā pieņemts lēmums.