- Labvakar, te nakts klausītājs
- 23.7.06 20:54
-
Bet vakar biju uz to filmu.
Tikai sagadīšanās pēc tā bija par gejiem turklāt.
Pirms tam biju dzirdējis tikai par grāmatu, pēc kuras tā taisīta, un dīvaino stāstu, kas visa pamatā. Galvenais varonis tāds pavecs rakstnieks, nakts radio raidījuma veidotājs, kas ēterā stāsta visādus dīvainus stāstiņus, gejs. Brīdī, kad no viņa aiziet krietni par viņu jaunākais draugs - dumjš un iededzis sportists, viņam viens paziņa izdevējs iedod grāmatas manuskriptu. Grāmatai tūliņ jāiznāk, tās autors ir 14 gadus vecs puika, kas mirst no AIDS. Ar drausmīgi smagu bērnību, vecāki viņu it kā nemitīgi izvarojuši, tagad viņš dzīvo pie aizbildnes, un visu to aprakstījis grāmatā. Pēc dažām dienām viņš tam dīdžejam piezvana. Un sākas tāds it kā romāns pa telefonu. Var manīt, ka tam vecajam tas patīk visās nozīmēs.
Bet vienudien pie viņa ienācis tas viņa iepriekšējais draugs un dzird automātiskajā atbildētājā puikas un viņa aizbildnes balsis. Un draugs saka - paga, vai tad Tu tiešām nedzirdi, ka tas, visticamāk, ir viens un tas pats cilvēks? Vecais no sākuma gan negrib tam ticēt un ņemas tur, bet aizdomas tagad ir arī viņam. Un viņš dodas uz ciemu, kas norādīts vēstuļu atpakaļadresēs. Protams, izrādās, ka vēstules nākušas no pārtikas veikala, bet ar lielām grūtībām viņš atrod māju un tajā mītošo sievieti - it kā aizbildni. Tā izrādās akla, staigā ar suni, puikas nekur nav - apgalvo, ka esot slimnīcā. Vārdu sakot, tur vēl riktīga ņemšanās, līdz beidzot viņš saprot, ka sieviete ir ķerta un puiku laikam izdomājusi. Lai gan stāsta, ka viņš tikai nupat slimnīcā nomiris. Un grāmatu uzrakstījusi pati. Šis saskābis atgriežas pilsētā, jau pagūst par visu to izstāstīt radio, kad sieviete viņam atkal zvana. Motelī viņu gaidot stāsta noslēgums. Kad viņš tur ierodas, viņa jau ir prom, atstājusi videokaseti, kurā redzams puika.
Tad zvana telefons, zvanītājs ir tas pats puika. Saka, ka nē nē, aizbildne tik gribējusi viņu pasargāt, tāpēc melojusi, pat par to, ka viņš miris. Bet tad vecais sāk uzdot jautājumus par pašu to aizbildni - kā viņa palikusi akla, kas tās par rētām uz rokām, un puika īsti nespēj atbildēt, taču balss kļūst arvien satrauktāka, un arvien līdzīgāka aizbildnes balsij. Pašās beigās sieviete aplūko jaunu mitekli. Viņa nemaz nav akla. Mitekļa pārdevējai viņa stāsta, ka viņai esot slims dēls. Nupat viņam noņemta kāja.