mans sviests

23.7.06 01:38
Noskatījos filmu, kā reiz arī par gejiem.

Žigli pārbraucu pāri visam te sarakstītajam un gribēju piebilst. Es neuzskatu, ka ir lieki reizi gadā satraukties par geju un lesbiešu gājienu, reizi gadā par 16.marta leģionāru gājienu un reizi gadā vēl par kaut ko citu, un man tagad vajadzētu mēģināt nevis par to satraukties, bet gan mērķtiecīgi sākt Dimitera vai es nezinu, kā vēl, pāraudzināšanas vai izglītošanas darbu. Vai arī izvēlēties tikai vienu no šiem notikumiem, un tad nu satraukties par to visu cauru gadu.

Vēlreiz pieminēšu to piemēru ar kaimiņiem. Ja nelaimīgā kārtā gadās tā, ka stāvu zemāk dzīvo pilnīgi kretīni, vislielākā kļūda laikam ir cerēt viņus pāraudzināt. Ieguvums ir tikai tāds, ka jau no rīta pamostoties, tu dienu sāc ar domu par viņiem un ar domu par viņiem arī aizmiedz. Tu vairs nedzīvo pats savu dzīvi, tu dzīvo tantes K. un onkuļa V. samežģīto likteņdrāmu. Un vienīgais risinājums ir vai nu viņus noindēt, vai pārvākties uz citu mājvietu.