mans sviests

27.3.06 21:03
(superdatora HALA balsī – ja atceraties, tas bija galvenais varonis no Stenlija Kubrika 2001: Kosmiskās odisejas):

What’s your name?
Where do you come from?
What’s your field?

Kā var izbesīt šitie jautājumi! Un atbildes tieši tāpat. Gandrīz katru dienu pie pusdiengalda kāds, izrādās, mani vēl nav saticis. Un tas nozīmē, ka laikam arī es neesmu saticis šo kādu — lai gan nespēju atcerēties nudien.

Taču atšķirība ir tāda, ka es itin labi samierinātos tikai ar sasveicināšanos. Taču viņiem obligāti jāsāk komunicēt.

Jau tajā pašā brīdī, kad esmu padzirdējis, ka personas «lauks» ir «videomākslā», bet «ne tajā tradicionālajā lineārajā nozīmē, bet vairāk laužot un eksperimentējot ar naratīvajām struktūrām», man aiziet ciet viss, kas vien var aiziet ciet — es māju ar galvu, smaidu un aizmirstu.

Nē, nedomājiet, man nekas pret videomākslu, naratīvu va struktūrām — tas bija tikai piemērs, un tā vietā varētu būt tiklab indiešu komiksu māksla vai jebkas cits. Piemērs tam, ka es nespēju pat izlikties, ka man gribētos veidot kaut kādas attiecības (tā taču saka – veidot attiecības, lai gan patiesībā jau tagad tās ir uzskatāmas par kaut kādām attiecībām) ar 30-40 cilvēkiem, ar kuriem mani vieno tas, ka viņus ik pa laikam (gan ne visus uzreiz) dažkārt iznāk satikt ēdnīcā.