- 29.9.03 16:15
-
Aiz gara laika un nedefinējama garastāvokļa pārrakstīju no grāmatas, lūk, ko:
«Cilvēki drīkst izklaidēties tā, kā viņiem tīk. Ja viņi grib publiski spēlēties ar sevi, masturbēt, lasot visādus kricelējumus un klausoties čīgāšanu, tad man nekas nav pratī. Turklāt tas kalpo bioloģiskam mērķim.»
«Piemēram, kādam?»
«Varžu tēviņš pārošanās laikā taisa tik lielu troksni, cik vien spēj. Mātītes izraugās tēviņu ar visskaļāko un dobjāko balsi, jo tā liecina, ka šī ir visspēcīgākā varde, ar labākiem gēniem. Mazi varžu tēviņi - un tas fiksēts dokumentāri - atklāj, ka vajag tupēt tukšās notekcaurulēs, jo caurule darbojas kā balss pastiprinātāja un mazā varde šķiet daudz lielāka nekā patiesībā.»
«Un tad?»
«Tas pats māksliniekam ir māksla. Tukša notekcaurule. Pastiprinājums. Aicinājums uz seksu.»
«Tava analoģija sabrūk, ja runājam par māksliniecēm. Ar savu mākslu viņas nebūt netiecas pēc seksa. Viņas negūst nekādu bioloģisku izdevīgumu, pastiprinot sevi, jo potenciālos tēviņus tāds pastiprinājums drīzāk atbaidītu nevis piesaistītu. Vīrieši nav vardes, viņi negrib tādas sievietes, kas ir desmit reižu lielākas par pašiem.»
«Mākslinieces ir bioloģiski apjukušas. Tagad tev jau vajadzētu to saprast.
rakstīt sindicēt komentāri draugu draugi friends friends stats