mans sviests

3.1.06 16:43
Vakar skatījāmies Meistara un Margaritas pirmo sēriju. Nez, cik vispār sērijas paredzētas. Šitādā tempā viņi visu romānu gada laikā kā līgot nolīgos. Un kaut kāds viss neiztaisīts un plastmasains izskatās - īpaši jau nu ainas ar Jēzu. Ā, un tad vēl tās amizantās sarkanās bikses, ar kurām papildināta seno romiešu garderobe - par tām vien viņiem vajadzētu ar Oskaru.

Protams, pirmā sērija beidzās ar galvas nogriešanu pie turniketa. Kas interesanti - turniketu tur parciņā pie dīķiem vairs nemaz nav. Pats redzēju. Tātad vismaz kaut ko filmas vajadzībām uztaisījuši.

Nu jā. Bet šodien, iedams pāri dzelzceļam neatļautā vietā, attapu, ka esmu zaudējis vecās pār sliedēm iešanas iemaņas. Kādreiz uzreiz aptvēru - pa tām sliedēm vilciens var nākt no tās puses, pa šitām - no šitās. Tagad nekā. Drudžaini blisinājos uz abām pusēm un neko nesapratu. Tad vēl centos neielēkt pārmijā - kurš gan neatceras baiso ainu no filmas Baltais Bims, melnā auss. Kāja pārmijā, bet vilciens tuvojas. Tā nu es tur žonglēju, līdz kamēr slīdēju un gandrīz kaklu izlauzu. Nē, ne kaklu - bet nu ir tā sajūta, kad tu tā neveikli centies noturēt līdzsvaru, pārāk savicini rokas un abas drusku tā kā izmežģī. Tomēr noturējos. Vilciens nenāca. Un galva vēl uz pleciem. Tā kā nav jau nemaz tik slikti.