mans sviests

master and servant
2.10.05 21:31
Kāds apburošs kreisums. Nez, kāpēc gan man brīdī, kad esmu nolēmis iztērēt par savu darbu sūri grūti nopelnīto naudiņu, būtu jāizjūt solidaritāte ar kādu, kas savu darbu kaut kādu iemeslu dēļ (personisku, ekonomisku, ģeogrāfisku, ķīmisku vai politisku) dara slikti. Ja jau tu esi pārdevējs, tu arī esi aplaimots, ka es vai kāds cits no tevis vispār ko pērk. Un nevis otrādi.

Interesanti, kāpēc būtu jāsamierinās ar to, ka pārdevējām/pārdevējiem te veikalos ik pa laikam ir indeve uzskatīt savu klātbūtni par svētību, kas daļājama dozētās devās, un jo īpaši, spriežot pēc kaut kādiem personiskiem novērojumiem.

Vai arī ar to, ka veikalā tevi acīmredzami uzskata par potenciālu zagli. Nu kaut vai ikreiz demonstratīvi vēlreiz nosverot tevis paša jau nosvērtos augļus vai dārzeņus. Vai velkoties nopakaļ pavisam nelielā attālumā un lūrot uz pirkstiem.