mans sviests

micēlijs
12.9.03 09:52
Šorīt iznācis no mājas, zem kadiķīša atradu pāris sēnes. Jau visai lielas. Protams, pirms tam biju Žoram teicis, lai visas savu sēņu ķidas izkaisa kaut kur turpat zem kokiem, taču šķiet, viņš to aizmirsis. Turklāt ne jau viņš tās sēnes mēdz tīrīt. Kā todien, kad pagalma vidū bija vesela kaudze - vismaz viens forda bagāžnieks. Piegāju paskatīties. Protams, lielākā daļa bija tās, kas mūsu ģimenē nekad nav lasītas un tiek dēvētas par krievu sēnēm - nu tās uz trauslajiem kātiņiem ar spožu cepurīti un gredzentiņu (bet ne mušmires!). Nu jā, tā laikam ir integrācijas problēma. Bet šorīt pārītis izlīdušas. Un Eģiks ar Vlaģiku nav nomīcījuši. Var jau būt, ka atvedušās kopā ar kadiķu saknēm. Lai gan vai nu divus gadus gaidītu, un tikai tad laukā līstu? Ja tas būtu sapnis, uzskatītu, ka to izraisījusi skuka ar savu rosību sēņotāju noosfērā (vai varbūt to jādēvē par micēliju?). Maz gan vajag no rīta. I melnie šlagas putekļi visās malās un degunā vairs neliekas liela muiža.
Mūzika: Placebo, Holocaust