mans sviests

28.3.05 11:13
Un tad tu vienā brīdī saproti, ka līdz šim neesi tā īsti spējis nošķirt svētkus no tām pārējām dienām, no tiem pārējiem laikiem, no visa tā, kas nav svētki. Un notikumus no tā visa, kas vienkārši nav nekāds notikums, bet tāpat vien. Līdz vienā jaukā dienā, nē, ne vienā, nu jau tas būs kādu laiku, nu kādu gan laiku, tas tikai tā liekas, patiesībā pavisam nesen, vārdu sakot, līdz kamēr vienā jaukā dienā tu saproti - tie ir īsti svētki, beidzot. Un vienam pašam, tādam pašam, kāds tu biji agrāk, tev nekas tāds nebūtu ienācis prātā. Un tādiem tiem jābūt, un tā tam jābūt. Iepretim tam visam pārējam, kas nav nekādi svētki.
(varētu jau minēt vairākus piemērus, dažus pavisam svaigus, bet labi tāpat).