- cutting edge
- 27.12.04 00:33
- Atcerējos dievkalpojumu. Pieķēru sevi domājam, ka tāda strīmlainota procesa sajūta. Un vienīgais, kas tur pieķer, ir brīži, kad pašam jādzied. Sprediķi parasti nepieķer neko. Tad gramatika neiet pie sirds, tad stils vai vēl kas. Ja nu vienīgi tā kā šoreiz - kad sprediķis patiesībā ir tā norvēģu laika trūkuma pētnieka grāmatas atstāsts.
- 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 27.12.04 00:47
-
Jā, bet kad nav balss un dziedamās rīkles? Ko tad? Es jau ar mēģināju rūkt šodien, bet nekāda gandarījuma
- Atbildēt
- 27.12.04 00:48
-
viņi tik smalkās balsīs dzied, Liāna Langa atkal pa apakšu, bet tā ar izjūtu ducuina, otro balsi, ja ne trešo, bet man vispār tikai viens tonis. Bū.
- Atbildēt
- 27.12.04 03:10
-
Tev bija laiks lasīt to grāmatu?
- Atbildēt