- drusku prozas
- 16.12.04 09:59
-
Es pamodos un sajutos kā tāds ģenētiski modificēts zarndobumainis, tam nav nozīmes, nekādas nozīmes, es nodomāju, nekam vispār nav nozīmes, jo man sāpēja galva, mani mocīja briesmīgas paģiras, es izgāju no mājas, man pretī nāca Kleopatra un Pačūlija no manas klases, viņas visas ir tempļa maukas, es nodomāju, bet tam nav nozīmes, nozīme ir tikai manām sāpēm, maniem kliedzieniem, kas atbalsojas manā galvā, jo es mirstu, es vienā laidā mirstu, bet man vienalga.
Nu kā?