mans sviests

20.11.04 21:05
Salaspilī dzīvoja tāds Raitis. Dažkārt Rīgā viņu varēja sastapt braucam uz motocikla (kā pasažieri bez ķiveres) vai ēdam krogā Rostoka uz Tērbatas ielas. Kas tur ir tagad, Drogas vai kas? Nu lūk. Raitis regulāri braukāja uz ārzemēm un ikreiz atgriezās ar somu, kas bija pilna ar CD. Protams, CD atskaņotāji tolaik bija tikai retajam, pat skaņuplašu veikalā uz Elizabetes ielas vēl nebija parādījušies tie pirmie PSRS ražojuma spēlētāji, tāpēc ikviens, kam bija CD atskaņotājs, skaitījās baigais krekls. Un Raitis tāds bija, tas nu gan. Viņš par nelielu samaksu kasetēs rakstīja savus CD. Dīvainas sagadīšanās pēc viņam bija visai oriģināla gaume. Visus trīs This Mortal Coil, His Name is Alive, tad visus Coteau Twins (jāsaka, tie man vēl šobaltdien tā ne pārāk), tad visus Pixies un ko nu tur vēl varēja dabūt no Raita, tā vienkāršā džeka džinsu kostīmā. Vienīgais noteikums - kasetes vajadzēja gādat pašam. Tad nu tā. Reiz, trijāta ar vēl diviem tādiem pašiem - manu kursa biedru un ģitāristu no sen aizmirstas grupas Nelaimīgā Dzimšanas diena - devāmies pie Raita uz Salaspili. Neko īpašu jau mums tai brīdī nevajadzēja, arī kasešu nebija līdzi, vienkārši bijām jau paguvuši izdzert vienu no trim Dzirnavieka vārtrūmē par 10 rubļiem pirktajām nezināmas izcelsmes šņabja pudelēm. (Dzirnavnieks bija tāds krogs iepretī tagadējai Jumavas grāmatnīcai uz Dzirnavu ielas, vārtrūmē veči pārdeva dzērienus, kas bija paslēpti nelielā caurumā vārtrūmes sienā, nejaukt Dzirnavnieku ar citiem krogiem, piemēram, Blaumaņa ielas Kristīni - tas ir kas pavisam cits un saistīts ar pavisam citiem stāstiem). Tādi arī ieradāmies Salaspilī. Ar električku. Un ievēlāmies Raita dzīvoklī, kas izrādījās vēl konvencionālāks nekā viņa paša āriene. Nekādas gotiski alternatīvas indie gaisotnes. Vien tumša pulēta sekcija ar vairākiem CD atskaņotājiem un majaka kasešniekiem. Un sieva. Un bērni laikam pat arī. Un sajūta, ka viņš nudien vēlas ātrāk mūs dabūt prom (kurš gan nebūtu to gribējis?). Tā nu braucām atpakaļ uz Rīgu. Bija saulains vakars. Pareizi, Maijs. Maijām vārda diena. Mūsu Maijai arī. No stacijas pa taisno ciemos. Visi jau bija klāt. Kā tas gadījās, kā ne, mans kursa biedrs pavēma uz guļamistabas parketa, bet es, es laikam runāju tikai pa telefonu. Tolaik jau mobilo vēl nebija.