mans sviests

24.9.04 23:46
Pasaule ir maza, man gribējās viņam pieiet klāt un pateikt. Pats vainīgs, ka sarakstījis grāmatu ar tādu nosaukumu. Un tādu, kurā notiek viss, kas notika šajā vakarā. Taču tajā brīdī viņš jau bija pazudis. Kaut gan viņa pavadone - pilnīgi melna sieviete ar gldi skūtu galvu vēl vienmer bija manāma viesu pulkā. Bet arī man nekas nebūtu sanācis - tai brīdī jau bija pilnībā pazudusi balss, runājoties ar angļu rakstnieku, kas (ne)gatavo Bukera prēmijas saņemšanas runu ar grieķu/amerikāņu rakstnieku, kas visu zina par jaunavu pašnāvībām, un angļu rakstnieku, kas izskatās pēc kautras meitenes un mazgadīga zēna krustojuma, bet kas raksta par seksu kā Stendāls. Man vairs nav balss.