- 18.8.04 17:00
- Ui, kā es šodien strādāju. Tā ka kūp, tā ka prieks. Saņēmu vēstuli, ļoti svarīgu vēstuli, un, ko domājies, izlasīju un tūliņ izdzēsu. Nemanot, pa kuru brīdi. Bez pēdām. Un nu nav nedz atpakaļadreses, arī uzdotie jautājumi palikuši atmiņā tikai aptuveni. Taču pats stulbākais, ka tiešām svarīga. Nē, ne jau tik svarīga kā tā vēstule, kas vakar, to laikam nevarētu izdzēst ne jauši, ne nejauši. Bet tomēr.