19. Oktobris 2008

• 19.10.08 10:40
• Vēl es vakar noskatījos zviedru filmu "Tu, kas dzīvo". Samulsināja ne ta Rietumas, ne ta Naumaņa rakstītais, ka filmu varēšot novērtēt tikai tie, kas saprot, cik lieliskas ir Pakalniņas filmas. Lai nu ar ko, bet ar Pakalniņas filmām es tur nesaskatīju pilnīgi nekādu līdzību - ja vienīgi tādu, ka i tās, i šitā ir filmas. Gari neizplūstot, atšķirība ir humora izjūta, muzikālā dzirde, spēja distancēties no sevis un fakts, ka aktieri neatgādina slikti tēlojošus aktierus. Ja aizmirstu mulsumu, ko parasti izraisa filmās iekļautas sapņu ainas, un no pirksta izzīsto noslēgumu, man patika. To gan nevarēja teikt par man priekšā sēdošo kompāniju, kas visu laiku rēca (arī vietās, kas citiem nemaz smieklīgas nelikās, lai gan bija arī smieklīgas vietas; uzreiz bija jāatceras lielisko monologu par "rēkšanu" no Mihalkova "12") - promejot, viens no viņiem noteica, ka nekad uz Kino Rīga vairs nenākšot, ja tur rāda tikai tādus draņķus, un faktiski tādējādi kļuva par vēl vienu šīs zviedru filmas varoni.
  
  
• 12 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 19.10.08 10:59
• Vēl es vakar aizvakardienas "Jēru klusēšanas" iespaidā noskatījos filmas "Hanibals" un "Sarkanais pūķis". Sapratu, ka "Hanibalu" reiz jau tomēr esmu redzējis, taču aizmirsis, bet "Sarkano pūķi" neesmu redzējis, taču tas ir tik garlaicīgs, ka tūliņ aizmirsīšu.
  
  Tā vienā paņēmienā to noskatoties, samulsu par filmās un to pamatā liktajos romānos samanāmo "messidžu" - proti, ka simfonisko mūziku klausās, iet uz operu, ēd ar galda piederumiem, lasa grāmatas un pat dzeju, zina vēsturi un varbūt vēl visu ko, pēc sarežģītām receptēm gatavo ēdienus un novērtē to garšu, ievēro pieklājību utt. vienīgi kaut kādi sabiedrībai bīstami frīki, bet tiem pretī stāv īstie, vienkāršie, visādu kompleksu un nelaimju mocītie un "normālie" ļaudis, īstā zemes sāls Džodijas Fosteres, Mūras (aizmirsu viņas vārdu), Nortona vai tā stulbā un mantkārīgā itāļu policista veidolā.
• 7 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 19.10.08 11:20
• Platona alus
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• dzer un sūti
• 19.10.08 12:33
• Par Google Mail jauno iespēju: "The experimental program requires any user who enables the function to perform five simple math problems in 60 seconds before sending e-mails between 10 p.m. and 4 a.m. on weekends. That time frame apparently corresponds to the gap between cocktail No. 1 and cocktail No. 4, when tapping out an e-mail message to an ex or a co-worker can seem like the equivalent of bungee jumping without a cord."
  
  "Kate Allen Stukenberg, a magazine editor in Houston, said that “the thing that is disappointing about Mail Goggles is that it’s only on Gmail,” because many people need cellphone protection, given the widespread practice of drunk text-messaging."
• 8 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 19.10.08 18:50
• The texting function of the cell phone ought to have been the special province of the kind of people who figure out how to use the television remote to turn on the toaster: it’s a huge amount of trouble relative to the results. In some respects, texting is a giant leap backward in the science of communication.
  
  It’s more efficient than semaphore, maybe, but how much more efficient is it than Morse code? With Morse code, to make an “s” you needed only three key presses. Sending a text message with a numeric keypad feels primitive and improvisational—like the way prisoners speak to each other by tapping on the walls of their cells in “Darkness at Noon,” or the way the guy in “The Diving Bell and the Butterfly” writes a book.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm