11. Marts 2008

• 11.3.08 20:43
• Pateicoties racoon ierakstam atcerējos ainu šodien Drogās. Tikko biju iegājis veikalā un atradis 100 l atkritumu maisus ar aizvelkamo striķīti (a huļi viņi tos sākuši taisīt no tik plānas plēves, to gan nesaprotu), atskanēja signalizācija, un tik vien kā ar acs kaktiņu paguvu pamanīt, ka pa durvīm izsprūk sīks skuķēns, kas laikam bija pamanījies žigli paķert ne ta pūderi, ne ta lūpeni. Pārdevēja nevarīgi metās uz durvju pusi, taču tālāk skriet nemēģināja un aizkautas vistas paskatā atgriezās pie kases. Bet tad sākās. No visām malām - no veļas pulveru departamenta, no tualetes papīru loka, no zobu pastu apcirkņa pa visu veikalu atskanēja lamas, lāsti un padomi, kas sākās ar: "A huļi ti knopku ņenažala...", beidzās ar: "Tu nedzirdēji, ko mums sapulcē teica?" bet pa vidu bija netulkojama folklora. Samaksāju par savu 100 l maisu rullīti, no plastmasas maisiņa, kurā to bāzt, atteicos, un devos prom. Kārtējo reizi novērtēju šo pašu pārdevēju robotiskās izteiksmes, sakot: "Paldies par pirkumu", un vispār nereaģējot uz jebkādiem mēģinājumiem komunicēt cilvēciskā valodā - kaut vai tā būtu vienkārši atvadīšanās.
• 14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm