mans sviests

No sapņiem
18.12.17 10:08
Upe bija pārvērtusies balti kvēlošā degošā straumē, līdzīgā lavai, tomēr šķidrākai. Bija kaut kā zināms (jo sapņos bieži kaut kas jau ir iepriekš zināms), ka pamazām vien ta pārņems un savā ceļā sadedzinās visu, kas tās krastos. Varēja redzēt pa straumi peldošas un degošas lietas un cilvēkus. No kādas sievietes pāri bija palikusi tikai kliedzienā ieplesta mute, tajā iepeldēja degoša zivs, bet tad arī no tā visa nekas nebija palcis pāri. Kāds, iespējams, bumbulītis no seriāla "Caur ērkšķiem..." nolēma negaidīt un lēca pati - no stāva krasta palēcās, pievilka sev klāt kājas, apķēra potītes un sēdus piezemējās straumē. Tā tomēr bija tāda kā lava, jo viņa negrima, arī neaizdegās vēl labu brīdi, tikai peldēja pa virsu.
Citviet tikmēr notika kaut kādas vilcienu kaujas. Pa sliedēm pārvietojās tāds, no kura pāri bija palikusi tikai puse, tā puse, kas brauc vai nu pa labo, vai kreiso sliedi. Kā viņš uz tās vienas sliedes noturējās, nav ne jausmas. Šīs transporta līdzeklis milzu ātrumā triecās citos vilcienos un kā ar nazi nogrieza pusi arī tiem, bet atlikusī ar lielu dārdoņu un žļerkstoņu tad apgāzās un noripoja no uzbēruma.
Vēl bija centieni dārgu zīmolu veikalā atrast ceļu uz otro stāvu, bet vienmēr nonācām šauros bēniņos un strupceļā. Tur notika kaut kāda auklēšanās ar atsevišķi atdalītu galvu. Nav jau viegli pārvietoties bēniņu šaurībā rāpus un vienlaikus nest galvu. Al bija sācis saraksti ar apģērbu pielaikošanas kabīnes apkopēju. Izrādās, kabīnē bija tāda kabatiņa, kurā atstāta uzkopēju reģistrācijas lapa. Tad nu viņš bija ik nedēļu sācis tur kaut ko pierakstīt, līdz saņēmis atbildi.
0 piezīmes vieta jūsu piezīmēm