mans sviests

16.10.16 09:27
Sapnī biju iegriezies laikmetīgās mākslas izstādē. Epners bija pārsaucies par Pīteru (tas tagad bija viņa uzvārds) un aprakstījis sava jaunā "es" biogrāfiju, šķiet, Māliņai bija pods ar rozā suflē līdzīgu augu, kurā apslēpts mehānisms pamazām izdiedzēja un tievos kātos izstīdzināja melniem banāniem līdzīgus augļus, bet visinteresantākais bija darbs uz peldošas platformas, kuras viena mala no apmeklētāju svara mēdza iegrimt vairākus cm zem ūdens līmeņa. Uz platformas bija dažādi objekti, kas, līdzīgi kā bērnībā, ar iztēles palīdzību varēja pārtapt par visu ko citu, Tā, piemēram, skatītāji bija aicināti iesēsties koka kastē, iedomāties, ka tā ir automašīna, un viens no viņiem ar tādu kā rokas slīpripu/fleksi urbjoties turpat sabērtā grantē varēja radīt aiz mašīnas sacelto putekļu mākoni. Par kaut kādu drošību izstādē gan nebija domāts. Ilmārs to fleksi ieslēgtu palaida grants čupā vienu pašu, tas tur rūca un kārpījās (parasti jau tie izslēdzas, ja atlaiž pogu, bet šis nebija tas gadījums), vads tam locījās nopakaļ, un Ilmārs teica, ka tā tagad esot vabole. Izstādē bija vēl daudz interesantu darbu, bet, kā jau lielās ekspozīcijās mēdz gadīties, lielu daļu jau esmu piemirsis.
Tags: sapņi