- Krita priedes, krita ogotājas
- 3.2.16 22:41
- Meža izcirtuma klajā
Atspiedies kā milža plecs,
Purvs kur sākas, vietā tajā,
Redzams ogļu ceplis vecs.
Sāju dūmu gredzens tina
Vīru, kas šeit mita bārs,
Ko no dzimtās sētas dzina
Iekarotājs varas kārs.
Neatrada viņa pēdas
Kunga, asinssuņu bars.
Ceplī sadega tā bēdas,
Ceplī rūdijās tā gars.
Krita priedes zemē dārdot,
Milža spēks bij krūtīs tam,
Pēc uz Jelgavu viņš pārdot
Veda darvu hercogam.
Bet kad vientulība smaga
Māca sirdi kā nekad,
Jaunu ogotāju zaga
Darvdeģis par sievu tad.
Gāja gadi pus' no simta,
Un kā lāči, vilki aug.
Auga ogļinieka dzimta, —
Pagasts nu šai vietā, raug!
Nelien tīrumos vairs mūdži.
Visi projām tie jau sen.
Arājs mierīgs zirgu jūdzis
Savos laukos vagu dzen.
Vējš te druvas neizposta.
Reti nāk tās sausums skart.
Ciemu sargā mežu josta
Desmit jūdžu visapkārt.
Vasarās, kad dienas vidū
Guļot apklust katris nams
Pāri ceplim griežas lidu
Vanags, cilpas mētādams.
Teic: šis putns pelēksirmais,
Kuru žigli spārni nes,
Esot ogļu deģis pirmais.
Nācis sērst no aizsaules.
Pēteris Iklāvs. "Darvdeģis", 1938 - 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
rakstīt sindicēt komentāri draugu draugi friends friends stats