mans sviests

1.4.15 20:05
Tu aizej uz, iespējams, hipsterīgāko kafejnīcu visā pilsētā, un viss tur ir - apkalpotājs ar garu bārdu, ārā pie durvīm pieslēgti fiksīši, pāris duču visu to jocīgo jaunmodīgo alus šķirņu, skan regejs un fankī, steidzīgā gaitā, iespējams, uz vakara izrādi aiziet pati slavenākā pilsētas teātra aktrise, bet tad tu ieklausies sarunā pie blakus galdiņa un saproti, ka viss tomēr ir pavisam citādāk.

Jo saruna ir iegrozījusies par pagalmā esošo siltumnīcu. Tiek nosaukts īpašnieka vārds, uzvārds un profesija.
Seko jautājums: "Vai es viņu pazīstu?"
Un skaidrojums: "Viņa sieva ir tāda gara un blonda, strādā par zobārsti."
"Ā, tad es zinu, viņa strādā par medmāsu. Tad es viņu zinu."
"Dzīvo pretī tiesai."
"Ak tad tagad dzīvo tur..." utt. Vārdu sakot, viss zināms, un saruna plūstoši var pārslīdēt pie jautājuma, kur iegūt kārtīga resnuma brusas un vai izzāģētās no vecas ēkas būs labas diezgan (protams, "es tev aizdošu metālmeklētāju, pirms sāc kaut ko darīt, pārej pāri un izrauj naglas."