mans sviests

23.7.03 09:45
Jau kuro nakti pamostos apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ne ta no karstuma, ne ta no slāpēm vai kaiju brēcieniem ārā. Pagalmā nošķaudījās kaķis, spilvens spieda, sega grauza, gluži kā tajā bērnības multenē par igauņu zaķi, kas negribēja gulēt, bet tad atbrauca lācis-čemodāns un visu norullēja. Mēģināju sapņot par to meiteni, kas reiz prasīja, vai nav, es teicu, ka ir, bet nebija. Iztēlojos odu koduma vietas uz viņas kājām, tad laikam aizmigu. Jo pamodos no tā, ka vienlaikus sācis līt un zvana modinātājs.