mans sviests

26.1.04 09:59
Aizmigu salasījies Rokpeļņa dzeju un stāvus, tas ir - ne jau pa īstam stāvus, taču tā - it kā stāvētu kājās, ja vien gulta būtu pieslieta vertikāli, vārdu sakot, aizmigu "zaldātiņā". Pamodos pēkšņi, pie auss zvanīja, tik pēkšņi, ka pagriezu galvu un kopš tā brīža vairs nevaru bez sāpēm dabūt atpakaļ. Tā arī tagad pārvietojos. Cenšos galvu negrozīt, bet grozos ar visu rumpi.