|
Novembris 26., 2013
15:46 es nespēju strādāt organizēti. kad es gatavoju, virtuve pārvēršas par milzīgu klājienu. ar skaudību lūkojos uz tām dāmām, kas māk tā eleganti - gatavo un pa vidu tā nemanāmi visu uzreiz novāc, noskalo, noslauka... aiz manis paliek karalauks. un tieši tāpat ir birojā. viss galds nosēts ar papīriem, miljons mazām lapiņām, kur pierakstīti telefona numuri, kaut kādas idejas, darbi, telefonsarunu piezīmes. pa vidu kafijas krūze, ūdens, cepumi, valrieksti (starp citu, palīdzot dzelzim uzsūkties, tāpēc graužu. cepumi, protams, palīdz tikai liekajiem kilogramiem). tad man te vēl ir puķes, žurnāli, sveces, kā arī pildspalvas, zīmuļi un tādas lietas, kas nekādi nesēž savā trauciņā, bet blandās apkārt pa galdu. vienvārdsakot, mākslinieciska nekārtība. kad galīgi vairs nespēju izturēt, visu sastumju elegantā kaudzītē. pāris reizes esmu mēģinājusi uzturēt kārtību. tad es neko nevaru atrast.
|
19:41 - Krišjāni, Tu zini, ka es Tevi mīlu? - Jā. Un es pat zinu līdz kurienei. Līdz pasaules malai. - Jā. :) - Un es zinu, kur tas ir. - Kur? - Pie upes.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |