If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

mans dzeršanas guru ir kāds kaprālšefs - baltais senegālieties - franču leģionā, kuram ir ap piecdesmit un viņš joprojām ir aktīvajā dienestā (vismaz brīdī, kad to iestādi pametu viņš joprojām bija spējīgs būt pietiekami aktīvs un neviens nespēja izpildīt lokālās cīņas vingrinājumus tik veikli kā viņš).
Viss sākās ar to, ka kazarmās (kamēr vēl dzīvoju kazarmās) tiku piekomandēts dalīt istabu ar viņu. Viņam bija akvārījs ar duci zelta zivtiņu, milzīgs televizors un ledusskapis, kur starp alus pakām bija sabāzti dažnedažādi konservi vakariņām.
Pirmais teikums, kad ienācu istabiņā bija: " kur alus kaste?! šeit mums pieņemts, ka ievākšanās pienācīgi jānosvin!" Samulsu un aizskrēju sadabūt 30 pudeļu Kronenburg kasti, kas bija tikai tāds neliels iesākums vakara pārtijam, kas beidzās ar poļiem pārpildītu istabu un šņabjiem apkrautu galdu..
Kopš tās dienas mēs kļuvām ļoti labi draugi - viņš bija tas, kas man apskaidroja kā un kas notiek tanī armijā, ko drīkst un ko nē un kā uzvesties, lai izpelnītos augstāka ranga karavīru cieņu, viņš bija tas, kas mani vilka uz PMS (bukmeikeru kantori) un tas, kas man iemācīja dzert Pastis un tas, kas man stāstīja tik daudz par sievietēm. Par pēdējo viņš zināja ļoti daudz - daudz vairāk kā jebkurš ko man jebkad dzīvē nācies sastapt.
Viņš arī bija tas, kas saplēsa mīlestības vēstuli ko saņēmu no savas nextEX, paskaidrojot, ka visas francūzietes ir slampas un viņām uzticība esot svešs vārds - man tādu nevajagot.. un ielēja man brangu glāzi viskija...