| Saprāta balss Krievijā | 5. Apr 2015 @ 16:01 |
|---|
| Lidotājs-debiliķis | 27. Mar 2015 @ 16:42 |
|---|
| Deģenerātu saraksts | 24. Mar 2015 @ 21:41 |
|---|
|
Iepazīstiet Latvijas pidarus un lezbas, kā arī viņu dirsu laizītājus! https://manabalss.lv/par-kopdzives-likuma-pienemsanu-latvija/show |
| Pase un tautība | 15. Mar 2015 @ 13:00 |
|---|
VĒLREIZ PAR PASĒM UN TAUTĪBĀM
Laikraksta „DDD” pastāvīgais autors Andrejs Lucāns šā gada 6.marta numurā izsaka gandarījumu, ka viņa 1997.gadā izdotajā LV pilsoņa pasē galvenajā lappusē redzama skaidri salasāma viņa tautība – LATVIETIS. Varu šim kungam tikai pievienoties un izteikt nožēlu, ka mana pirmā Latvijas pilsoņa pase, kas tika man izdota gandrīz vienlaicīgi ar viņu (1996.gadā), kalpoja man tikai 10 gadus, tad nācās to mainīt, un jaunajā, 2006.gadā izdotajā pasē tautība LATVIETIS tika ierakstīta pases datu kreisajā pusē, kur to tikpat kā neviens nepamana un, ja arī pamana, tad vismaz ārzemnieki nesaprot, ko tas nozīmē, jo angliski vai jebkurā citā svešvalodā iztulkots tas nav. Tā teikt – ak, jums, naciķi, vajadzīga jūsu tautība, nu tad še, saņemiet to, ierakstu no „neredzamās” puses (jāatgādina, ka mūsu nelietīgie varturi, kas visiem spēkiem nicina mūsu tautas patību, pat šādu iespēju vienu brīdi bija mums lieguši, un tikai pēc tautas apzinīgāko pārstāvju protestiem to negribīgi atjaunoja). Tas ir ļoti nožēlojami un pretīgi, ka cilvēka tautības apliecinājums tiek uzskatīts par kaut ko nevēlamu un citiem slēpjamu, tikpat kā tas būtu viņa veselības stāvoklis vai seksuālā orientācija.
Tomēr briesmīgākais vēl nav tas, ka tautības ieraksts tiek mūsdienīgajās, ES standartiem atbilstošajās pasēs slēpts, bet gan fakts, ka vārds „Pilsonība” tiek tulkots kā „Nationality”. Nevaru lielīties, ka brīvi pārvaldu angļu valodu, tomēr tik daudz man ir zināms, ka „Nationality” vienmēr ir nozīmējusi angļu valodā tautību jeb nacionalitāti, savukārt pilsonība (pavalstniecība) angliski tulkojas kā „citizenship”, kā tas pilnīgi pareizi arī bija norādīts pagājušā gadsimta 90.gados izdotajās pasēs, arī tajās, kuras saņēmu es un Lucāna kungs. Savukārt, nākot Latvijā pie varas bēdīgi slavenajai kosmopolītiskajai draņķei Veročkai (nesen saziņas līdzekļos nācās gūt informāciju, ka „nacionālisti” no VL/TB-LNNK gribot šo personu pierunāt atkal kandidēt uz Valsts galvenā preža amatu), kura citu viņas pausto murgu starpā proponēja arī ideju, ka latvietis esot katrs Latvijas pilsonis, kas protot latviešu valodu (tātad, nelietīgie latvju tautas nīdēji Ždanoka, Pliners, Cilevičs u.c. Latvijas pilsonību ieguvušie sveštautieši arī), tika veiktas izmaiņas pases izskatā un vismaz ārzemnieku izpratnē novienādoti jēdzieni „latvietis” un „Latvijas pilsonis”. Acīmredzot vairumam Latvijas pilsoņu (arī cittautiešiem) tas likās pareizi un pieņemami, jo nekādus masveida protestus pret šādas kārtības ieviešanu vismaz es nemanīju. Bet varbūt mūsu pilsoņi ir tik akli, ka šādu „nebūtisku sīkumu” nemaz nepamanīja? Lai nu kā, es biju viens no retajiem, kas pret to iebilda, un vērsos ar iesniegumu pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgā ar prasību paskaidrot, kāpēc pasēs pastāv šāds gan no juridiskā, gan lingvistiskā viedokļa absurds tulkojums. Saņēmu atbildi, ka pastāvot kaut kāda tur Eiropas regula, kas liekot vārdu „pilsonība” tulkot kā „nationality”, jo vairumā Eiropas valstu šos jēdzienus uztverot kā sinonīmus.
Nezinu, un man tas nav arī īpaši svarīgi, kā, piemēram, Vācijā, Itālijā, Francijā uztver šīs valsts pilsonību ieguvušo imigrantu – nēģeri, vai tas ir vācietis, itālietis, francūzis vai tomēr tikai Vācijas, Itālijas, Francijas pilsonis (domāju, ka šo valstu Patriotu uztverē viņš jebkurā gadījumā ir nevēlams svešķermenis valstī, kuram jāparāda, kur viņa Tēvzeme atrodas un turp arī jāaicina šo doties), tomēr okupētajā un kolonizētajā Latvijā šādi jēdzieni – pamatiedzīvotājs un valsts pilsonis - nekad nav bijuši un nevar būt identiski, tie ir nepārprotami dažādi un šķirami viens no otra. Diemžēl reti kurš publiskajā telpā par to iestājas, tieši otrādi – arvien biežāk uzrodas Veročkas „gaišo” ideju sekotāji. Tā, piemēram, manis kādreiz cienītais publicists Roberts Klimovičs (kopš kļuvis par musulmani, šis tips uzvedas ļoti dīvaini) 11.03.’15. LTV pārraidē „Punkts uz „i”” (Точка над „i”), tāpat kā visi pārējie uzaicinātie latvieši, gļēvi pielīzdams okupantiem un lauzīdamies viņu valodā, cita starpā pārraides nobeigumā uz žurnālistes jautājumu, kā atrisināt pretrunas Latvijas iedzīvotāju starpā 16.marta un tamlīdzīgu problēmu sakarā, atbildēja, ka visiem, kas dzīvo Latvijā, esot jākļūst par dažādas izcelsmes latviešiem, un tad visas problēmas atrisināšoties. Nu gluži kā angļu okupanti savulaik pierunāja pakļauties velsiešus, apsolot, ka viņu identitāte tikšot saglabāta kopējā impērijā tādejādi, ka impērijas troņmantnieku dēvēšot par „Velsas princi”, lai gan viņam ar Velsu, protams, nebija nekāda sakara. Rezultātu šādai norunai mēs zinām – pārsimt gadu laikā velsiešu valoda izzuda. Vai to pašu mēs tagad gatavojam Latvijai un Latviešu tautai? Vai nesaprotam, ka tikai dekolonizācija (nevis nelatviešu dēvēšana par latviešiem) var glābt mūsu nāciju no iznīcības? Vēl pirms neilga laika man šķita, ka vismaz R.Klimovičs to saprot, bet tagad redzu, ka diemžēl nē…
Daugavpilī darbojas kāds tips Andrejs Faibusevičs, kas ar Domes gādību nesen atvēra bāru-kafejnīcu pilsētas centrā, kur laipni aicina ierasties jebkādu tautību cilvēkus, kas būšot ar mieru pieņemt, ka viņus apkalpo latviski (vēlams būtu, lai viņi arī pasūtījumus izteiktu latviski, taču obligāti tas tomēr neesot). Tādā veidā viņš cerot bez represijām (atcerēsimies, ka tagadējās mērs J.Lāčplēsis, stājoties amatā, solījās Daugavpilī likvidēt Valsts valodas inspekciju) iemācīt visus daugavpiliešus runāt latviski un līdz ar to atrisināt visas nacionālās problēmas valstī. Nudien jāiesaucas: „Prātiņ, nāc mājās, vai jūs, dakter Faibusevič (pēc izglītības šis cilvēks ir ārsts), sen pie kolēģiem psihiatriem uz konsultāciju bijāt?”.
Internets čum un mudž no komentāriem latviešu valodā, kas ir naidīgi attiecībā pret Latviju un latviešu tautu. Pēc mūsu brašo depistu-čekistu domām, tos rakstot Kremļa uzpirkti troļļi, taču katram skaidrs, ka tādu tur ir labi ja 10%, bet pārējie ir Freibergas-Klimoviča-Faibuseviča „integrācijas produkts” – sveštautieši, kas apguvuši latviešu valodu, taču naids pret Latviju un latviešiem tāpēc viņos ne tikai nav mazinājies, bet vismaz manā uztverē pat pieaudzis. Lūk, pie kā noved noziedzīgā integrācija un dekolonizācijas neveikšana. Un, ja Latvijā, tāpat kā Ukrainā, sāksies bruņots konflikts, šādi „jaunlatvieši” būs pirmie, kas „veclatviešiem” (t.s. gansiem-pidarasiem) šaus mugurā! Lūk, kāda nākotne mūs gaida, latvieši un latvietes, noņemiet reiz rozā klapes no acīm un paskatieties patiesībai acīs!
Kamēr tautas vairums nesapratīs, ka nevis nelojālu cittautiešu „štancēšana” par latviešiem, bet gan viņu izraidīšana no Latvijas (tāpat kā nelojālu latviešu arī) vajadzīga, nacionālās attiecības mūsu valstī arvien pasliktināsies, līdz var pārvērsties arī fiziskās sadursmēs ielās. Ja mēs to negribam, jāsāk rīkoties! Patriotiem jāiet ielās un jāprasa varturiem steidzama politiskā kursa maiņa! Integrācijai – nē, dekolonizācijai – jā !!!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
14.03.2015. Aivars Gedroics |
| 8.marta būtība | 8. Mar 2015 @ 12:35 |
|---|
| » Skujenieks - mēsls !!! |
|---|
Sūdabrālis K.Skujenieks gāna leģionārus un slavē padomju armiju!!! :( http://www.tvnet.lv/online_tv/46344-dienas_zinas_20150220
20. Feb 2015 @ 15:35
|
| » Pauliņam |
|---|
Augsti godātais Aldi Pauliņa kungs !
Vispirms atļaujiet Jūs apsveikt ar ievēlēšanu Latvijas Radio Valdes priekšsēža amatā! Redzot, kādu pretestību Jūsu kandidatūrai izrādīja sorosistiski-mafiozais grupējums, nākas secināt, ka laikam esat labs un godīgs cilvēks. Par Jums presē arī raksta, ka esat nacionāli noskaņots, un gribētos ticēt, ka tas tiešām ir taisnība, par ko liecina dažu nekaunīgu okupantu (piem., Sergeja Kruka) uzstāšanās pret Jums. Ļoti ceru, ka augstāk minēto iemeslu dēļ Jūs beidzot ieviesīsiet kārtību Jūsu vadītajā organizācijā un izbeigsiet cinisko attieksmi pret cilvēkiem, kuri pauž Jūsu kolēģu vairumam un pastāvošajai valsts varai netīkamus uzskatus.
Jau teju 15 gadu garumā nenogurstoši sūdzos dažādās instancēs (ieskaitot tiesu sistēmu) par piekopto nekaunīgo diskrimināciju pārraidē „Brīvais mikrofons”. Vēl tad, kad to vadīja L.Bērziņa un K.Streips, tajā tika ieviesta „nevēlamo” zvanītāju bloķēšana, neļaujot viņiem izteikties ēterā. K.Streips pēc kāda laika tika no amata noņemts, bet cenzūra diemžēl turpinājās un pastāv arī patlaban. Redzot „nevēlamu” tālruņa numuru uz displeja ekrāna, klausule vispār netiek celta vai arī tiek pacelta un nomesta. Tāpat nereti, saklausot „slikta” cilvēka balsi, savienojums tiek pārtraukts, neko šim cilvēkam nepaskaidrojot. Vēlāk tiek ciniski apgalvots, ka nez kāpēc uz Radio ēteru neviens nezvanot, lai gan klausule netiek celta piezvanījušajiem „nepareizajiem” cilvēkiem… Es esmu viens no visvairāk nemīlētajiem, taču ne tuvu ne vienīgais zvanītājs uz „Brīvo mikrofonu”, kam 80% gadījumu vārds netiek dots.
Šādu kārtību paši pārraides veidotāji īpaši neslēpj un nenoliedz, ka tāda tā pastāv, viņi tikai atrunājas, ka tas notiekot tāpēc, ka vajagot ļaut izteikties pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, tāpēc t.s. „štata zvanītājus” viņi reizēm mēdzot bloķēt. Tai pat laikā netiek paziņots, kāds tad pastāv „limits”, kuru zvanītājs nedrīkstētu pārsniegt, lai netiktu bloķēts. Uzskatu, ka šāda kārtībā pati par sevi ir neloģiska un pretlikumīga, jo to faktu, vai konkrētais cilvēks tiks pie savienojuma, lielā mērā nosaka veiksmes („loterijas”) princips, un nav dzirdēts, ka kādā loterijā tiktu ierobežots pērkamo ložu skaits no vienas personas. Tāpat būtu jāatceras, ka Latvijas Radio tiek finansēts no visu iedzīvotāju (valsts budžeta) naudas, nevis tikai no tiem, kas pauž pārraižu vadītājiem tīkamus uzskatus.
Apgalvojums, ka ierobežoti tiek „biežie” zvanītāji, pats par sevi ir melīgs. Ja cilvēks pauž kosmopolītiskus uzskatus un slavē Saeimu un valdību, viņam ļauj zvanīt 10-15 reizes pēc kārtas un nebloķē; turpretī, ja viņš pauž nacionālus uzskatus un varu kritizē, viņam „aizbāž muti” jau pēc 1-2 zvana. Visaktīvākie cenzori ir I.Matjušonoka, L.Bērziņa un Z.Grīnberga, nedaudz lojālāka pret zvanītājiem ir I.Ābola. Uzskatu, ka pārtraukt zvanītāju drīkstētu tikai tādā gadījumā, ja viņš atklāti aicina uz vardarbību (nošaut, nodurt, izvarot…utt.) vai izteikti rupji, necenzēti lamājas. Taču arī šādam zvanītājam nedrīkstētu liegt zvanīt vēlāk atkārtoti. Visos pārējos gadījumos būtu jāvadās no Satversmes 100.panta, kas nosaka, ka valstī pastāv vārda brīvība un jebkāda veida cenzūra ir aizliegta. Ja programmas veidotājam liekas, ka zvanītājs pauž pretlikumīgus uzskatus, viņš var vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai tās izvērtē zvana saturu. Taču uzņemties „cenzora” funkcijas viņam nav un nevar būt nekādu tiesību!
Ļoti ceru, ka beidzot Latvijas Radio vadībā ir stājies cilvēks, kas šim gadu desmitiem ilgstošajam tiesiskajam nihilismam darīs galu! Gaidu no Jums, godātais Pauliņa kungs, atbildi pēc būtības, nevis formālas atrakstīšanās, kādas līdz šim esmu saņēmis no Jūsu kolēģiem!
Aivars Gedroics
LATVIETIS
'.
:¬
A./K. 32, DAUGAVPILS, LV - 5401, LATVIJA
23. Jan 2015 @ 17:10
|
| » SLUCIS-PIDARS ??? |
|---|
VAI JŪS GADĪJUMĀ NEESAT PIDARS, SLUČA KUNGS ?
Pirms dažiem gadiem esmu jau rakstījis publikāciju „Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?” (http://klab.lv/users/aivars_666/52180.html) Uzskatu, ka nu ir pienācis laiks atgriezties pie Aivars Sluča personības izvērtēšanas.
Kā jau esmu rakstījis agrāk, pirms gadiem 20 es ļoti cienīju un apbrīnoju šo cilvēku, pirmkārt jau par to, ka viņš spēj un grib atļauties tādas milzīgas naudas summas tērēt savu principā pareizo un no mūsu varturu nostājas toreiz tik atšķirīgo uzskatu reklāmai. Man šad tad ienāca prātā, kā uz to skatās viņa tuvinieki, vai atbalsta un saprot viņa rīcību? Tad, neatceros kādā īsti veidā, tas arī nemaz nav būtiski, es uzzināju, ka ģimenes šim cilvēkam nav, viņš dzīvo viens pats. Šis fakts man nekādas nelabas aizdomas toreiz neizsauca, taisni otrādi, es jutos pat priecīgs, ka esmu saņēmis atbildi uz paša sev uzdoto jautājumu.
Vispār jau iemesli, kāpēc cilvēki nenodibina ģimenes, parasti ir šādi:
1) viņi nespēj sev atrast pietiekami atbilstošu un saprotošu „otro pusi”;
2) viņiem ir kāda nopietna fiziska vai garīga kaite, ko viņi nevēlas nodot nākamajām paaudzēm;
3) viņu materiālais stāvoklis neļauj uzņemties atbildību par potenciālo ģimeni;
4) viņi ir tā aizrāvušies ar savu darbu vai hobiju, ka veltī tam visu mūžu un personīgās lietas atstāj novārtā;
5) viņiem ir t.s. „netradicionālā seksuālā orientācija”.
Atzīšos, ka arī pats piederu pie šāda tipa cilvēkiem, proti, man pašam ir spēkā 1), 3) un daļēji arī 4) punkts, kas man nav ļāvuši „iebraukt laulības ostā”. Līdz šim biju domājis, ka arī A.Slucis nav precējies 1), 4), nu varbūt sliktākajā gadījumā 2) iemesla dēļ. Tagad, vēlreiz izvērtējis un pārdomājis visu, kas man zināms par A.Sluča personību un viņa sabiedriski-politisko darbību, esmu nonācis pie secinājuma, ka diemžēl viņa gadījumā izšķirošais laikam tomēr būs manis minētais 5) punkts. Centīšos tūlīt arī secīgi pamatot šos savus uzskatus.
Kā zināms, A.Sluča uzticības persona Latvijā bija nu jau nelaiķis, bijušais fotogrāfs un laikraksta „Nacionālā Neatkarība” žurnālists Gunārs Birkmanis. Ar Sluča atbalstu (finansiālo) viņš ir izdevis daudzas interesantas un saturā patriotiskas grāmatas – gan daiļliteratūru, gan publicistiku. Arī augstāk minētā avīze regulāri saņēma A.Sluča ziedojumus laikā, kad tur strādāja G.Birkmanis. Savā iepriekšējā publikācijā par A.Sluci manis pieminētajā viņa 1995.gadā organizētajā konkursā par Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību kā darbu iesniegšanas adrese tika norādīta G.Birkmaņa personīgā abonenta kastīte Nr.415, kas vēlāk kļuva par pamatu jaunatnes organizācijas „Klubs-415” nosaukumam, ko izveidoja šī konkursa dalībnieki un kas arī vismaz tā darbības sākotnējā posmā ar G.Birkmaņa starpniecību saņēma A.Sluča finansējumu.
Uzsākot savu politisko darbību A.Gardam, A.Slucis arī sniedza atbalstu viņa idejām, pasniedzot savu balvu pāris t.s. „Gardas meitenēm”. Atzīšos, biju nedaudz izbrīnīts, ka balvas saņēmēju vidū nav paša A.Gardas, taču skaidroju sev to tādejādi, ka viņš jau ir pietiekami situēts cilvēks gados, kamēr atbalsts pirmkārt nepieciešams ir jaunajai paaudzei, un droši vien tā domā arī Sluča kungs. Biju pārliecināts, ka abi Aivari – Garda un Slucis – noteikti sadraudzēsies un cieši sadarbosies. Tāpēc kā nepatīkama auksta duša pār mani pēc dažiem mēnešiem nāca vēsts, ka G.Birkmanis rīko tikšanos ar A.Sluča balvas saņēmējiem, uz kuru bija uzaicinātas arī „Gardas meitenes”, taču, kad viņas izteica vēlmi pasaukt līdzi arī pašu A.Gardu, saņēma no G.Birkmaņa diezgan nelaipnu atteikumu, pamatotu ar argumentu, ka solīdā publikā tāds tips kā Garda vis neiederoties. Skaidrs, ka ne jau pats viņš bija nācis pie šādas atziņas, to viņam bija iepotējis A.Slucis. Dabiski, ka abas meitenes toreiz apvainojās un arī pašas uz tikšanos neieradās.
Uzzinājis šo nepatīkamo faktu, es iegrimu dziļās pārdomās. „Kāpēc Slucis neieredz Gardu, kas viņam vārdabrālī tā nepatīk?”, es sev jautāju un mēģināju pats arī uz to atbildēt. Varbūt vaina ir tā, ka A.Garda kādu laiku ir dzīvojis un strādājis Maskavā? Varbūt A.Slucim nepatīk A.Gardas reliģiski-filozofiskā dzīvesziņa, kas izpaužas kā Dz.Ē.Mācības sludināšana? Varbūt A.Slucis kā lielu grēku uzskata to, ka A.Garda dažus gadus pirms PSRS sabrukuma kā ierindas biedrs sastāvēja PSKP? Neviens no šiem argumentiem man tomēr nelikās gana pārliecinošs. Tā kā man tobrīd bija visai draudzīgas attiecības ar G.Birkmani, nolēmu uzrakstīt pēdējam un pajautāt, kāda tad tur ir tā situācija ar attiecībām starp viņu un A.Gardu. Atbildē saņēmu apmēram šādu skaidrojumu – tauta (ko Birkmanis bija domājis ar šo jēdzienu, toreiz īsti nesapratu, vēlāk tikai man pieleca, ka ar tautu viņš saprot savu maizes devēju Sluci) neticot Gardam, jo viņš līdztekus okupantiem apkarojot arī homoseksuālistus, bet to, lūk, nevajagot darīt, jo neesot īstais laiks, vajagot sākumā tikt galā ar pirmajiem un tad… Es biju nepatīkami izbrīnīts un mēģināju skaidrot Birkmanim, ka Garda taču pats to jau uzskatāmi ir pamatojis savās publikācijās, proti, ja karadarbības laikā izceļas, piemēram, mēra epidēmija, tad jācīnās gan pret ienaidnieku, gan pret mēri – kāda jēga būs mūsu uzvarai pār ienaidnieku, ja paši pēc vai pat pirms tās visi nobeigsimies no mēra? Uz to man vairs G.Birkmanis nekā neatbildēja…
Neatceros, vai toreiz jau zināju, ka Slucim nav ģimenes, tomēr nekādi nespēju noticēt, ka homoseksuālisti un attieksme pret tiem ir īstais iemesls viņa nepatikai pret Gardu. Nospriedu, ka te vienkārši ir nostrādājusi daudziem latviešiem diemžēl piemītošā skaudība – kāpēc es neesmu vienīgais nacionāli-radikālais Aivars, no kurienes te man konkurents uzradies… Nolēmu, ka tas ir īstais iemesls, kāpēc Slucis necieš Gardu… lai gan simpātijas pret Sluci manī šis fakts krietni vien mazināja.
Drīz vien pēc tam A.Slucis pazuda no politiskās skatuves, viņa publikācijas nebija lasāmas ne Latvijas, ne ārzemju presē vairākus gadus pēc kārtas. Izplatījās pat baumas, vai tik šis cilvēks nav jau miris. Un te pēc laika pseidonacionālā darboņa A.Skalberga pārraidē izdzirdu atkal par Sluci – viņš darbojoties „Pilsoniskajā savienībā”, veidojumā, kas atšķēlies no Repšes dibinātā „Jaunā Laika”. No pārsteiguma man teju pat žoklis atkārās… Mani neizbrīnīja, ka Slucis vairs neatbalstīja „TunB”, pats viņu biju aicinājis no turienes izstāties, jo dekolonizācijas idejas jau teju 10 gadus viņi vairs nepropagandēja… bet es nekādi nespēju saprast, kāpēc viņš tās vietā bija izvēlējies „Pilsonisko savienību”. Labi zināju, kādi ļaudis tajā darbojas – kosmopolītiski sorosieši, kuri nekad ar pušplēstu vārdu pat nav ieminējušies par nepieciešamību atbrīvot Latviju no okupantiem… Kas viņiem kopīgs ar Sluci – domāju un nekādi nespēju saprast. Apmēram tajā laikā arī tapa mans raksts „Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?”. Nekādu atbildi uz šo rakstu ne no paša Sluča, ne no viņa „uzticības vīra” Birkmaņa nesaņēmu un nebiju arī īpaši cerējis saņemt. Drīz vien uzpeldēja skandāls par Sluča un Kristovska saraksti, pēc kura Slucis no „PS” tika izslēgts. „Nu taču viņš būs nācis pie prāta”, domāju, „sapratīs beidzot, kas ir īstie mūsu tautas draugi un ar ko vajag kontaktēties”. Diemžēl drīzumā dabūju zināt, ka Slucis nodibinājis sakarus ar viltusnacionāļiem no „VL” un faktiski atgriezies atpakaļ turpat, kur viņš bija – pie tēbeuškām, kas taisījās apvienoties ar VL. Kas notiek ar šo cilvēku – kārtējo reizi domāju un nespēju saprast. Un tad pēkšņi Slucis sāka sniegt intervijas un arī drukāties maksas publikācijās bēdīgi slavenā komunista-čekista-pederasta V.Krustiņa vadītajā „LA”. Pēdējais tips Sluci diezgan atsaucīgi uzņēma un izturējās pret viņu ar neslēptām simpātijām, lai gan agrāk kā „provokatīvu naida kurinātāju” bija nosodījis, tāpat kā A.Gardu un citus izteiktos nacionālradikāļus. „Kas viņus velk vienu pie otra”, domāju, „vai tiešām TAS…?”. Par V.Krustiņa seksuālo orientāciju man jau labi sen nav nekādu šaubu. Savukārt, punktu manām šaubām par Sluci pielika Skalberga izdotais Sluča publikāciju krājums „Sargāt Latviju”, kurā Slucis sūkstās, ka esot ASV prezidenta vēlēšanās balsojis par Obamu, bet viņš izrādījies tik prokrievisks. Nu man atkal bija pamats teju krist ģībonī!!! Ko Slucis citu varēja gaidīt no demokrāta? Vai viņš nezināja, kas tā vispār ir par partiju? Tas taču ir mūsu „Saskaņas centrs” amerikāņu izpildījumā! Vai tad Slucis nezina, ka praktiski neviens ASV pilsonis-latvietis (te nerunāsim par tādiem izdzimteņiem kā K.Streips, kas, manuprāt, ne tikai latvieša, pat cilvēka vārda nav cienīgi) pēc 2.pasaules kara nekad nav balsojis par demokrātiem, tikai republikāņiem. Jo viņi labi zina, no kurienes nāca Rūzvelts, kas ļāva Baltiju pievākt Staļinam, un neviens viņa pēctecis no Demokrātu partijas nekad šo nekrietno rīcību nav nosodījis. Kam tad mīļš ir Obama? Nu, protams, visu veidu krāsainajiem ASV pilsoņiem, imigrantiem, ko viņš aizstāv ar putām uz lūpām… un arī homoseksuālistiem. Ne nēģeris, ne indiānis, ne mulats, ne iebraucējs no Meksikas Slucis nav, tātad atliek… jā, atliek secināt, ka Slucis diemžēl ir pederasts.
Jāatzīstas, es pats biju šokā no šādas atziņas un sāku meklēt argumentus, kas to apgāztu… bet atradu diemžēl tikai tādus, kas to apstiprina. Lūk, trimdas avīze „Laiks”, tajā bieži strīdas Slucis ar Streipu. Par daudz ko lauž viņi šķēpus, daudz ko pidaram pārmet Slucis… bet tikai ne viņa seksuālo orientāciju, tās sakarā Slucis Streipam nav bildis ne pušplēsta vārdiņa, tur laikam viņaprāt viss ir kārtībā… Un ne tikai Streipam, vispār nevienam pidaram Slucis nekad neko nav pārmetis… cita lieta pidaru un lezbu apkarotāji, tos gan Slucis nemīl (skat. manis iepriekš minēto viņa attieksmi pret Gardu). Lūk, tagad pat pēc bēdīgi slavenā Rinkeviča paziņojuma Slucim nekas nav bilstams pretī, Ārlietu ministrs ir gejs – nu ļoti labi un mūsdienīgi. Interesanti arī atzīmēt, ka kosmopolītiskās organizācijas un viņu uzturētie saziņas līdzekļi pēdējā laikā ir kļuvuši stipri vien toleranti un varētu pat teikt, draudzīgi pret Sluci. Lūk, piemērs, vairāku sabiedrisku darbinieku parakstīta vēstule, kas nosoda prezidentu Bērziņu. (http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule_sakara_ar_latvijas_valsts_prezidenta_andra_berzina_reakciju_uz_krievijas_agresiju_ukraina) Kā redzam, tās parakstītāju vidū pārsvarā ir kosmopolītiski noskaņoti sorosieši, tai skaitā arī tādi, kas savulaik aktīvi nosodīja Aivaru Gardu un viņa politiskās aktivitātes. Un – tavu brīnumu – viņu vidū ir arī Aivara Sluča vārds. Jā, es piekrītu, vēstule principā ir pareiza, arī Aivars Garda droši vien piekristu to parakstīt, bet viņam, atšķirībā no A.Sluča, to neviens nepiedāvāja – lai, līdzībās runājot, viņa ekstrēmista vārda darvas karote nesabojātu mucu medus. Vēl pirms gadiem 10 arī A.Slucis bija tāda pati darvas karote, nav iedomājams, ka „solīda publika” (ar to domājot varas orgāniem tuvus, no Sorosa fonda algu saņemošus darboņus) piekristu likt viņa parakstu uz kāda no pašu gatavotajiem dokumentiem. Nu vairs tā nav, A.Slucis ir kļuvis pietiekami solīds, lai no viņa vārda nebaidītos un nekautrētos. Kas tam ir par iemeslu? Nacionālos uzskatus viņš it kā būtiski nav mainījis, vismaz vārdos… acīmredzot, ir atklājusies viņa tolerance (varbūt pat piederība) pret (pie) homoseksuālistus pārstāvošām organizācijām.
Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka Slucis nekad nelieto vārdus „nēģeris” un „žīds”, to vietā izmantojot „melnais” un „ebrejs”. Ja par pirmo vārdu vēl varētu teikt, ka to viņam iepotējuši ”politkorektie” amerikāņi, tad jau nu žīdus ASV vienmēr ir saukuši par žīdiem (Jew), nevis ebrejiem (Hebrew). Interesanti būtu zināt, kā viņš dēvē homoseksuālistus? Un kāda ir viņa attieksme pret viendzimuma laulību legalizēšanu, kas sevišķi uzplaukusi ASV viņa mīļotā prezīša Obamas valdīšana laikā? Tak jau laikam pozitīva, jo, ja nekritizē – tātad piekrīt. Neticu arī, ka viņš nezināja, kāda tā Obamam ir, kad balsoja par šo jefiņu. Zināja ļoti labi, un droši vien pat apsveica to.
Vēl jāatzīmē, ka Slucim un prātu izkūkojušajam gailim no Minsteres L.Grantiņam kopīga ir nekritiska jūsma par VL darboņiem, kas viņu abu uztverē esot vienīgie īstie Patrioti Latvijā. (Tie, kas ir par viņiem radikālāki, piemēram „DDD”, ir sīki, margināli grupējumi – proponē Slucis intervijā draudziņam pidaram Krustelim intervijā „LA”) Ja Grantiņa nostāju vēl varētu izskaidrot ar to, ka viņam, kā pats atzīst, smadzenes ir cietumā ar ķebli no galvas izdauzītas, un adekvāti uztvert notiekošo viņš vienkārši nespēj, tad Sluci es tomēr par tik debilu neesmu ar mieru uzskatīt. Domāju, ka viņu, tāpat kā V.Krustiņu un vismaz daļēji arī L.Grantiņu, kā netradicionāli seksuāli orientētus īpatņus, pievelk „VL” puišu jaunības šarms…, kas vienkārši neļauj kritiski paraudzīties uz viņu politiskajām aktivitātēm. Tas ir līdzīgi kā iemīlējušamies jauneklim, kuram māte var stundām stāstīt, cik viņa izredzētā ir neprasmīga saimniece, tam nebūs efekta, jo viņu šis faktors vienkārši neinteresē, viņam galvenais, kāda šī ir gultā… Lūk, tāpēc Slucis atbalsta ar naudu „VL”, bet ne centa nedeva un nedod tiešām Īstiem Patriotiem.
Pirms neilga laika „LA” rakstīja par kādu puišu (zīmīgi, ka atkal puišu!) grupu, kas Slucim esot izkrāpuši naudu (http://www.la.lv/aivars-slucis-jutas-apkrapts/). Nekādā ziņā šos ļautiņus neattaisnojot, gribētos pajautāt, vai tiešām Slucis neuzskata, ka viņu daudz vairāk ir krāpuši tie politiķi, kuri solījušies cīnīties par dekolonizāciju, ņēmuši no Sluča šai cīņai naudu, bet paši mazo pirkstiņu nav pat kustinājuši minētās lietas labā. Viņš to neredz vai negrib redzēt? Vai varbūt viņš šiem cilvēkiem savukārt par kaut ko citu ir pateicīgs?
Nobeigumā gribu atbildēt tiem, kas man oponēs – tie visi tomēr ir pieņēmumi, Aivar, kamēr Slucis pats, līdzīgi kā Streips vai Rinkevičs, nav apliecinājis „proud to be gay”, nevar viņu par tādu uzskatīt. Es arī nesaku, ka esmu pārliecināts pilnīgi par visiem 100%, pagaidām tikai par kādiem 90%, ka Slucis ir pidars. Tomēr, tas fakts, ka viņš pret homoseksuālismu necīnās, vien jau pelna nosodījumu. Pat, ja viņš nav arī pats pidars, viņš ir pidaru un lezbu draugs, tas nu ir 100% pierādīts fakts, un tas savukārt ir ļoti, ļoti slikti… Cita starpā, par mani arī visādas baumas klīst internetā, tomēr neviens sapratīgs cilvēks tām netic, jo mani visi pazīst kā nesaudzīgu „homoheitu” (tādu cilvēku, kas neieredz homoseksuālismu un tā piekopējus, it īpaši – publiskos slavinātājus un sludinātājus); man pašam šķiet, ka es šajā ziņā šobrīd „situ pušu” pat godājamo Gardas kungu, savukārt Slucis ir vismaz homofans, bet ļoti iespējams, arī homoseksuālists jeb, tautas valodā runājot, „pidars”.
Ja nu tas tā tomēr nav, lai Slucis pats publicē beidzot savu nostāju šinī sakarā!!! Līdz šim viņš ir konsekventi izvairījies to darīt…
LATVIJU UN LATVIEŠU TAUTU – NO PERVERSIEM IZDZIMTEŅIEM BRĪVU !!!
26.12.2014. Aivars Gedroics
26. Dec 2014 @ 17:47
|
| » Okupantu dirsu laizīšanā Saeima ir vienota !!! |
|---|
Balsošanas rezultāti
par 50, pret 19, atturas 13
Datums: 04.12.2014 09:21:41
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (69/Lp12), nodošana komisijām
Grupēt: pēc balsojuma rezultāta alfabētiskā kārtībā
Vārds Frakcija Balss Vārds Frakcija Balss
PAR: 50 45. Jānis Trupovnieks ZZS Par
1. Hosams Abu Meri VIENOTĪBA Par 46. Jānis Tutins SASKAŅA Par
2. Aldis Adamovičs VIENOTĪBA Par 47. Jānis Urbanovičs SASKAŅA Par
3. Valērijs Agešins SASKAŅA Par 48. Jānis Vucāns ZZS Par
4. Aija Barča ZZS Par 49. Ivars Zariņš SASKAŅA Par
5. Andris Bērziņš ZZS Par 50. Mihails Zemļinskis SASKAŅA Par
6. Inesis Boķis VIENOTĪBA Par PRET: 19
7. Mārtiņš Bondars LRA Par 1. Raimonds Bergmanis ZZS Pret
8. Augusts Brigmanis ZZS Par 2. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK Pret
9. Valters Dambe ZZS Par 3. Andris Buiķis VL-TB/LNNK Pret
10. Gundars Daudze ZZS Par 4. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK Pret
11. Sergejs Dolgopolovs SASKAŅA Par 5. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK Pret
12. Vjačeslavs Dombrovskis VIENOTĪBA Par 6. Arturs Kaimiņš LRA Pret
13. Rihards Eigims ZZS Par 7. Aleksandrs Kiršteins VL-TB/LNNK Pret
14. Andrejs Elksniņš SASKAŅA Par 8. Kārlis Krēsliņš VL-TB/LNNK Pret
15. Marjana Ivanova-Jevsejeva SASKAŅA Par 9. Janīna Kursīte-Pakule VL-TB/LNNK Pret
16. Jānis Klaužs ZZS Par 10. Inese Laizāne VL-TB/LNNK Pret
17. Nellija Kleinberga LRA Par 11. Atis Lejiņš VIENOTĪBA Pret
18. Andrejs Klementjevs SASKAŅA Par 12. Ināra Mūrniece VL-TB/LNNK Pret
19. Ivans Klementjevs SASKAŅA Par 13. Romāns Naudiņš VL-TB/LNNK Pret
20. Janīna Kursīte VIENOTĪBA Par 14. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK Pret
21. Gunārs Kūtris NSL Par 15. Gunārs Rusiņš VL-TB/LNNK Pret
22. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK Par 16. Inguna Rībena VL-TB/LNNK Pret
23. Regīna Ločmele-Luņova SASKAŅA Par 17. Veiko Spolītis VIENOTĪBA Pret
24. Aivars Meija NSL Par 18. Edvīns Šnore VL-TB/LNNK Pret
25. Romāns Mežeckis NSL Par 19. Andris Vilks VL-TB/LNNK Pret
26. Ainārs Mežulis ZZS Par ATTURAS: 13
27. Sergejs Mirskis SASKAŅA Par 1. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA Atturas
28. Vladimirs Nikonovs SASKAŅA Par 2. Ints Dālderis VIENOTĪBA Atturas
29. Ņikita Ņikiforovs SASKAŅA Par 3. Andrejs Judins VIENOTĪBA Atturas
30. Vitālijs Orlovs SASKAŅA Par 4. Ojārs Ēriks Kalniņš VIENOTĪBA Atturas
31. Igors Pimenovs SASKAŅA Par 5. Māris Kučinskis ZZS Atturas
32. Arvīds Platpers NSL Par 6. Vilnis Ķirsis VIENOTĪBA Atturas
33. Artis Rasmanis ZZS Par 7. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA Atturas
34. Ivans Ribakovs SASKAŅA Par 8. Romualds Ražuks VIENOTĪBA Atturas
35. Artūrs Rubiks SASKAŅA Par 9. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA Atturas
36. Raimonds Rubiks SASKAŅA Par 10. Kārlis Šadurskis VIENOTĪBA Atturas
37. Kārlis Seržants ZZS Par 11. Juris Šulcs VIENOTĪBA Atturas
38. Andris Siliņš ZZS Par 12. Jānis Upenieks VIENOTĪBA Atturas
39. Valdis Skujiņš ZZS Par 13. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA Atturas
40. Jūlija Stepaņenko SASKAŅA Par NEBALSO: 4
41. Inguna Sudraba NSL Par 1. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA Nebalsoja
42. Mārtiņš Šics LRA Par 2. Ingmārs Līdaka ZZS Nebalsoja
43. Silvija Šimfa NSL Par 3. Jānis Ruks LRA Nebalsoja
44. Zenta Tretjaka SASKAŅA Par 4. Juris Viļums LRA Nebalsoja
Deputāts Ilmārs Latkovskis iesniegumā raksta, ka ir kļūdījies balsojumā. Viņa balsojums ir "PRET".
4. Dec 2014 @ 14:03
|
| » Homoheiti |
|---|
Pederastijas un lezbisma aizstāvji, runājot par saviem pretiniekiem, parasti lieto apzīmējumu "homofobi". Šis termins nav precīzs, jo apzīmē cilvēkus, kas baidās no homoseksuālistiem vai arī baidās paši par tādiem kļūt. Tā nebūtu loģiski saukt homoseksuālisma apkarotājus, jo, ja viņi baidītos no šis novirzes piekopējiem, tad viņi neuzdrošinātos pret tiem publiski uzstāties, Mans priekšlikums ir tādus kā mēs saukt par "homoheitiem" (tādiem, kas necieš, kas apkaro homoseksuālismu). Jācenšas būtu popularizēt šo terminu arī ārzemēs, lai to pārņem visa pasaule, atsakoties no absurdā "homofoba" jēdziena.
Homoheits Aivars Gedroics
1. Dec 2014 @ 18:10
|
| » Priedītis un Mūrniece |
|---|
PAR PRIEDĪTI UN MŪRNIECI…
Skandalozā publicista Lato Lapsas, kurš līdztekus negodīgu amatpersonu atmaskotājam ir zināms arī kā zvērīgs kosmopolīts un visa nacionālpatriotiskā jebkurās tā izpausmēs nīdējs un apkarotājs, mājas lapā pietiek.com ir ievietots kāda propesoriņa no Daugavpils Artura Priedīša raksts, kurā šis tips nikni gāna pašreizējo Saeimas priekšsēdi I.Mūrnieci, apsūdzot šo negodīgumā, jo viņa pirms vairākiem gadiem esot viņu intervējusi, radījusi iespaidu, ka esot draudzīgi noskaņota, bet vēlāk uzrakstījusi par viņu iznīcinoši kritisku rakstu „LA”, kur tobrīd strādāja, slejās (http://pietiek.com/raksti/vai_nelietis_var_but_parlamenta_priekssedetajs). Uzreiz varu piebilst, ka šāds stils ir raksturīgs žurnālistiem ne tikai mūsu valstī, bet visā pasaulē kopumā, un uz to intervējamajam ir jābūt gatavam, ka noskaņa intervijas laikā var būt pilnīgi pretēja tai, kas parādīsies „gatavajā rezultātā”, to es pats ne tik sen izbaudīju, sniegdams interviju Latvijas Radio žurnālistam V.Pupikam, kurš pēc tam to, vismaz manuprāt, visai neveiksmīgi centās pārvērst ironiskā groteskā. Man tas nebija pārsteigums, neko labāku es arī necerēju saņemt no iestādes, kura no manis baidās vairāk, kā no traka suņa, un vienīgais iemesls, kāpēc es vispār toreiz piekritu intervijas sniegšanai, bija fakts, ka nevēlējos uzklausīt pēcāk pārmetumus – re, viņš sūdzas, ka nelaiž viņu runāt (Ne)Brīvajā mikrofonā, bet, kad paši vēlamies dot šim vārdu – atsakās… Priedītim drīzumā uzradās solidārs aizstāvis – kāds Ivars Prūsis, kurš arī šad tad mēdz publicēt kosmopolītiska satura rakstus internetā (http://pietiek.com/raksti/pardomas_par_latvijas_posta_iemesliem_inaras_murnieces_zemiskas_ricibas_publiskosanas_sakara), un kuram Lapsēns, protams, arī ar prieku dod iespēju izpausties savā portālā.
Kas tad ir Arturs Priedītis? Atmodas sākumā viņš centās apliecināt sevi par nacionālpatriotu, prasīja noņemt no amata toreizējo Daugavpils Pedagoģiskā Institūta rektoru O.Roždestvenski, apsūdzot viņu nelojalitātē pamatnācijai un stagnatorismā. Nekāds „zelta gabaliņš” no Krievijas atbraukušais rektors gan nebija, tomēr uz pārējo krievvalodīgo fona viņš ar īpašu naidu pret latviešiem vis neizcēlās, taisni otrādi – sakaitinot vietējo partijas komiteju un arī deputātu padomi, atļāva virs DPI jumta pacelt sarkanbaltsarkano karogu, kam toreiz nebija vēl nekāda valstiska statusa. Interesanti atzīmēt arī faktu, ka drīz vien pēc tam karogs no jumta pazuda un vēlāk „atradās” Priedīša mājās, kurš taisnojās, ka esot noliecies karoga kāts, tāpēc viņš, lai nacionālā simbolika netiktu zaimota, esot to noņēmis un atnesis uz savām mājām. Nav gan skaidrs, kāpēc viņš nemēģināja karoga kātu salabot, vai vismaz informēt par to savus kolēģus no Tautas Frontes, kuras aktīvs loceklis viņš toreiz bija… Lai nu kā, bet drīz vien pēc Latvijas faktiskās neatkarības iegūšanas viņš sāka pūst citā stabulē, pauzdams Jurkānam līdzīgus uzskatus, ka „nacionālā elite” esot apkrāpusi mūsu valstī dzīvojošos draudzīgos krievvalodīgos, ka Latvijā valdot etnokrātija un fašisms …utt., u.tjp., tādejādi iegūdams lielas simpātijas Daugavpilī esošo krievvalodīgo okupantu laikrakstu žurnālistu vidū. Viņš arī nodibināja latviešiem naidīgu veidojumu „Mutltinacionālais centrs” (tā nosaukums jau faktiski pilnībā izsaka būtību), kurš dažus gadus varēja eksistēt, jo saņēma naudu no Sorosa fonda, bet pēcāk žīdu miljardieris laikam nosprieda, ka ir citi veidojumi, kas efektīvāk nīcina latviešus, un pārstāja dot naudu Priedīša auklējumam, tādejādi nolemdams to drīzai iznīcībai. Drīz vien Priedītis zaudēja arī pasniedzēja amatu DPI, jaunas darba vietas atrašana viņam diez ko nevedās, jo bija iemantojis gana skandalozas personas slavu, arī mūsu tautas ienaidnieki okupanti viņu gan izmantoja, bet īpaši necienīja, kā jau allaž kangarus… Tad šis tips pēkšņi sadomāja ar skaļu „pompu” atteikties no LR pilsonības un pieprasīt patvērumu Krievijas Federācijā, bet izrādījās, ka arī tur viņu atplestām rokām neviens negaida, pat KF pilsonību automātiski nesolīja. Pilsētā viņš bija bieži redzams pastaigājamies kopā ar saviem gara radiniekiem – kādu Latvijai izteikti naidīgu okupantu S.Kuzņecovu, kurš kādreiz kopā ar A.Priedīti bija strādājis DPI, bet vēlāk darbu zaudējis gan savas publiski paustās pret latviešiem naidīgās nostājas dēļ, gan arī tāpēc, ka ļoti bieži lietoja alkoholiskos dzērienus… Vēlāk viņš atrada darbu dzelzceļnieku tehnikumā, kā arī piepelnījās, rakstot politiskus komentārus Daugavpils okupantu presei. Tāpat neiztrūkstoši pavadoņi Priedītim bija divi žīdi – bijušais marksisma-ļeņinisma pasniedzējs J.Šteimans, kurš vēlāk DPI pasniedza Latvijas vēsturi un B.Volkovičs – t.s. „zinātniskā ateisma”, bet vēlāk reliģijas vēstures pasniedzējs tajā pašā iestādē. Nu jau visus šos tipus velns ir parāvis pie sevis, atstājot Priedīti vienu pašu šai saulē, par ko viņš sūkstās iepriekš norādītajā internetvietnē. Vēl varu piebilst, ka no drošiem avotiem esmu dzirdējis, ka A.Priedītis jau 1998. gadā esot izteicies, ka zvērīgajam naciķim A.Gedroicam derētu galvu noraut, tomēr no vārdiem uz darbiem nav bijis gatavs pāriet. Pāris reizes, satiekot šo nejauši uz ielas un vaicājot, kad tad šis pildīs doto solījumu vākties prom no Latvijas, minētais tips ierāva galvu plecos un centās nozust no redzes loka tā vietā, lai parādītu savu drosmi un dotu reiz nekaunīgajam nacistam „pa zobiem”…
Kādu brīdi jau šķita, ka pans Priedītis ir nozudis vispār no politiskās skatuves, bet tad pēc laika pamanīju viņu atkal publicējamies L.Lapsas lapā un arī L.Grantiņa „Tautas tribunālā”, kurš sākumā uzskatīja Priedīti par cīnītāju un patriotu. Vēlāk gan arī Grantiņa garīgi slimajās smadzenītēs tomēr radās apjausma, kāds draņķis šis tips ir, un patlaban viņš Priedīti raksturo vienīgi negatīviem epitetiem, kurus pēdējais, protams, ar uzviju ir pelnījis.
Kāpēc es šo visu rakstu – vai tikai ar mērķi atcerēties neseno pagātni un pastāstīt par dažiem labiem darboņiem ko jaunu tiem, kas pirms gadiem divdesmit vēl nebija dzimuši? Nebūt nē, mans nolūks ir likt tautai izvērtēt un apdomāt – vai tas, ka šādi neapšaubāmi naidīgi tipi kā Priedītis gāž dubļus virsū Mūrniecei, liecina, ka viņa ir Latviešu Patriote? Nu, protams, tik atklāti un ciniski kā Priedītis Mūrniece savu tautu nezākā, spriežot pēc viņas publiskajām runām un savulaik nodrukātajām publikācijām „LA” it kā ir pat norūpējusies par tās likteni, bet… Ir daži jautājumi, ko, manuprāt, vajadzētu nekavējoties uzdot I.Mūrniecei, un ko varētu izdarīt kaut vai šobrīd Saeimā strādājošā Liene Apine, kurai ar I.Mūrnieci, ja nemaldos, ir diezgan draudzīgas attiecības, proti:
1) I.Mūrniece priecājas, ka pēc oficiālajiem statistikas datiem Latviešu Latvijā šobrīd esot 62% un viņa cerot, ka šis skaitlis arvien pieaugšot. Kā viņa cer to panākt?
2) Vai I.Mūrniece atbalsta Latvijas dekolonizācijas ideju? Ko, viņasprāt, vajadzētu darīt ar nelojālajiem krievvalodīgajiem – mācīt viņiem Valsts valodu, integrēt, vai tomēr darīt visu iespējamo, lai piespiestu viņus Latviju atstāt?
3) Vai Latviešiem Latvijā nevajadzētu ar likumu noteikt pirmtiesības, ņemot vērā arvien vēl katastrofāli mazo pamatnācijas ļaužu skaitu Latvijas iedzīvotāju vidū un arī mūsu ārkārtīgi zemo dzimstības līmeni. Ir taču starptautiskās konvencijas, kas ļauj to darīt!
4) Vai I.Mūrnieci neuztrauc, ka ES atvērto robežu dēļ Latviju drīzumā varētu pārpludināt jauni ieklīdeņu pūļi, kas šoreiz būs ieradušies mūsu teritorijā pilnīgi likumīgi? Ko viņa gatava darīt, lai to novērstu? Ko I.Mūrniece darīs, ja Saeima atteiksies ierobežot uzturēšanas atļauju tirgošanu ārvalstniekiem?
5) Kā I.Mūrniece skatās uz arvien pieaugošo homoseksuālisma propagandu Latvijā? Vai, viņaprāt, aktīvs homoseksuāla dzīvesveida piekopējs un reklamētājs var būt ministrs?
6) Ko I.Mūrniece darīs 2015.gada un nākamo gadu 16.martā? Piedalīsies leģionāru gājienā, publiski atteiksies to darīt, vai gļēvi aizmuks ārzemju komandējumos, kā to parasti darīja viņas priekšgājējs J.Straume?
Lūk, saņemot atbildes uz šiem jautājumiem, tad varēs arī izvērtēt I.Mūrnieces personību un to, kādai politiskajai nostājai viņas pozīcija savukārt ir tuvāka – A.Priedīša vai A.Gardas. Man gan šķiet, ka tā plaisa starp I.Mūrnieci un A.Priedīti, līdzībās runājot, labam sportistam ir mierīgi pārlecama, savukārt starp I.Mūrnieci un A.Gardu stāv nepārvarams bezdibenis. Tā man liek domāt I.Mūrnieces līdzšinējā darbība „LA” un Saeimā, kā arī fakts, ka ne komunista-čekista-pederasta Krustiņa laikraksts (nav iedomājams, ka tajā kādreiz varētu strādāt kāda no „DDD” žurnālistēm), ne partija „VL” varētu uzņemt savās rindās, ne, vēl jo vairāk, Saeima par priekšsēdi ievēlēt krietnu, godīgu, dedzīgu, uzupurēties gatavu Latvju Patriotu. Viņas ieņemamais amats jau krietnā mērā apliecina viņas nostāju latviešu nācijai būtiskos politiskos jautājumos. Domāju, ka drīzumā mēs pārliecināsimies, ka viņa ir sava amata priekšgājēju piekoptās politikas centīga turpinātāja. Varbūt pat mūsu tautas ienaidnieks Priedītis (normālā valstī viņam sen jau tiktu atņemta pilsonība un pats izraidīts no Latvijas uz visām četrām debess pusēm) pārstās uz viņu dusmoties, redzot, ka Mūrniece ir viņa ideju dūšīga realizētāja dzīvē. Lai nu Dievs man piedod, ja es kļūdos, taču līdz šim visi mani pareģojumi praktiski vienmēr ir piepildījušies.
Latvieši, vai tiešām mums mūžīgi būs jāizvēlas sev vadoņi starp tādiem atklātiem neliešiem kā Priedītis un viltusnacionāļiem kā Mūrniece? Vai mēs beidzot varam vai nevaram nodibināt plaša mēroga tiešām nacionālu politisku spēku Latvijā? Atbildiet katrs pats sev uz šo jautājumu!
LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! CĪŅAI SVEIKS !!!
23.11.2014. Aivars Gedroics
23. Nov 2014 @ 17:22
|
| » RINKEVIČS - PIDARS |
|---|
RINKEVIČS IR PIDARS…UN KAS ESAM MĒS ???
Nesen „Vienotības” ārlietu ministrs E.Rinkevičs nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka viņš ir pidars, jeb, kā pats izteicās, gejs (tas ir barbarisms no angļu valodas, kam oriģinālā ir vairākas nozīmes – jautrs, raibs, skaists; šo vārdu visā pasaulē sev kā „politiski korektu” apzīmējumu ir pieņēmuši vīriešu kārtas homoseksuālisti), un ka viņš ar to lepojoties. Juridiski pareizi gan šo personu būtu dēvēt par pederastu (tā jau no Senās Romas laikiem apzīmē vīriešus, kas kopojas ar vīriešiem), kura vienkāršots pārveidojums sarunvalodā ir pidars.
Par šo faktu nebūtu jābrīnās. Visiem zināms, ka ES valda cionistu-masonu-pederastu mafija (bieži pieminēts fakts manās publikācijās), ko savukārt vada, komandē un finansē žīdu miljardieris Soross. Praktiski visi varturi ES valstīs ir šīs mafijas iecelti vai pat tās locekļi. Arī Latvijā visas Saeimā pārstāvētās partijas pakļaujas šai mafijai, bet „Vienotība” šai ziņā sevišķi izceļas. Nav šaubu, ka Rinkevičs pie Ārlietu ministra amata tika tieši savas seksuālās orientācijas dēļ. Tāpat nav šaubu, ka arī publiskai atklāsmei savu orientāciju viņš nodeva ne jau mirkļa emociju uzplūdā, ne jau savas gribas pēc… Viņš izpildīja savu maizes devēju pavēli… Kāpēc tā tika dota, mēs, protams, precīzi nezinām, bet, iespējams, ka viņam arī bija laiks iesaistīties tā dēvētājā „tolerances skolā” homofobajiem letiņu aborigēniem. Pateicoties tam, ka Rinkevičs iekļāva „melnajā sarakstā” dažus īpaši naidīgus Krievijas šovinistus, kas „sakritības pēc” izrādījās arī pederastu nīdēji, viņa reitings Latvijas iedzīvotāju acīs bija viens no augstākajiem ministru vidū. Savukārt viņa un viņa vadītās ministrijas naids pret leģendāro Latvju Tautas Varoni Herbertu Cukuru bija zināms galvenokārt tiem, kas regulāri apmeklē Rinkeviča „tvitera” kontu un skatās ĀM mājas lapu…, un tādu ļaužu sabiedrībā nav vairumā. Izskanējušais paziņojums, ka šis „jaukais” cilvēks ir „gejs” varētu netiešā veidā ietekmēt tautu, liekot secināt, ka laikam jau visi „geji” ir tik „jauki” un „patriotiski” kā E.Rinkevičs. Kā rāda turpmākie notikumi, tad gluži bez pamata šādas cerības diemžēl nav bijušas. Klausoties debilu tantiņu prātuļojumus LR1 „(Ne)Brīvajā mikrofonā” par to, ka kāda kuram esot daļa, ar ko viņš guļ, ka tik kā cilvēks un ministrs labs, ar rūgtumu jāsecina, ka tā dēvētā „smadzeņu pidarizācija” skārusi jau vairs ne tikai mūsu jauno paaudzi…(es vairāk kā jebkurš radioklausītājs zinu, kā šajā pārraidē tās vadītāji prot „atlasīt” pareizos zvanītājus, un tomēr…)
Nostājai par to, ka cilvēka seksuālā orientācija ir tikai viņa privātā darīšana var piekrist divos gadījumos – ja viņš neieņem valstī nozīmīgu amatu un ja viņš ar to neplātās publiski. Pretējā gadījumā tā no viņa privātās kļūst jau par visas valsts mēroga darīšanu. No tā, kādi ir mūsu tautas priekšstāvji, pasaulē spriež par visu mūsu tautu. Ja mūsu ministri ir pidari, tad gribot negribot mēs kopumā tiekam uztverti kā „pidarnācija”. Ja mūs šis fakts apmierina, tad varam vien ļaut „patriotiskajam” un „neaizstājamajam” Rinkevičam turpināt cītīgi strādāt valsts „labā”. Ja nu tomēr mēs gribam sevi pozicionēt kā normālu, dabiski seksuāli orientētu tautu, tad tādi „taisnās zarnas operatori” kā Rinkevičs jātur no varas stūres lielgabala šāviena attālumā. Augstākais, ko viņam varētu atļaut darīt – uzņemties ĀM sētnieka pienākumu pildīšanu, tā teikt, mēslu kulstītājam lai ir darbs ar mēsliem.
Kā dabūt Rinkeviču nost no amata? Šis jautājums nav vienkāršs, taču principā realizējams. Uzreiz jākonstatē, ka no Saeimā pārstāvētajām partijām neviena laikam viņa demisiju pieprasīt neiedrošināsies. Premjere Straujuma jau ir publiski izteikusies, ka pilnībā atrodas Rinkeviča pusē un esot gatava pat apspriest, kā iedzīvināt tautā viņa ieteiktos grozījumus likumdošanā, lai pidariem un lezbām būtu iespējas noslēgt tā saukto „partnerattiecību līgumu”. Šādi viņa uzskatāmi apliecina, ka tai pašai mafijai vien kalpo. Cieņu Rinkevičam par viņa izrādīto drosmi izrādījis arī „SC” līderis, naturalizētais okupants N.Ušakovs Zinot, ka šis tips ik pa laikam mēdz nēsāt kaklarotu, šāda nostāja neizbrīnī… ZZS arī nekas nav sakāms nosodāms Rinkeviča rīcības sakarā, galu galā arī viņi sevi pozicionē kā mūsdienīgu, eiropeisku partiju. Dabiski, ka klusē arī „brašie zēni” no „VL”, tautā vēl joprojām cirkulē baumas par viņu ciešo draudzību ar veco Voldi no „LA” – neapstrīdamu komunistu, čekistu un pederastu, kurš vienmēr gatavs izpalīdzēt jauniem censoņiem, ja tikai viņi… Un kur tad vēl koalīcijas stabilitāte, bailes pazaudēt siltās vietiņas labi apmaksātajos amatos… Arī „jaunā” opozīcija Sudrabas un ekstravagantā Kaimiņa personā, izrādās, nav nekādi „homofobi” un gatavi jebkurā laikā respektēt mūsu līdzpilsoņu „īpašās vajadzības”. Tātad, atliek secināt, ka Saeimā un valdībā Rinkeviča un viņa orientācijas pretinieku nav… Bet kā ir ar mūsu tautu kopumā? To nu laiks rādīs…
Ko mēs varam darīt – kāds man var pajautāt? Ļoti daudz ko… Vislabākais variants, protams, būtu pēc Ukrainas parauga iziet ielās un neizklīst tik ilgi, kamēr odiozais pidars un viņa draudzene Asā Meiča nav labprātīgi atkāpušies no amata… Tomēr es saprotu arī, cik tas ir sarežģīti izdarāms – nav mums ne vienota centra, kas tādas aktivitātes vadītu, ne arī īpašas vēlmes tautā aktīvi politiski darboties… Taču arī individuāli varam gana daudz panākt. Kas mums liedz katram personīgi sūtīt vēstuli uz ĀM ar prasību Rinkevičam beigt blamēt mūsu valsti un nāciju un labprātīgi atbrīvot ieņemamo amatu seksuāli normālam cilvēkam? Katrs mēs to varam izdarīt, ja vien gribam. Ja nu kāds ļoti šaubās par savām literāta spējām un uzskata, ka nespēs neko sakarīgu uzrakstīt, tad lai vismaz izdrukā no interneta šo A.Gardas izdotās grāmatas fotoattēlu no attiecīgās internetadreses https://www.google.lv/search?q=homoseksu%C4%81lisms-+cilv%C4%93ces+negods+un+posts&biw=1280&bih=895&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=gmhjVMSXFYfiO5mOgfAB&ved=0CAYQ_AUoAQ#facrc=_&imgdii=_&imgrc=52lkhemwmEfzGM%253A%3BQq_Ol3zOtzNGxM%3Bhttp%253A%252F%252Fg4.delphi.lv%252Fimages%252Fpix%252F520x360%252Fb0c8f321%252Ffile2756268_homoseksualisms_L.jpg%3Bhttp%253A%252F%252Fwww.delfi.lv%252Fkultura%252Fnews%252Fbooks%252Fhomoseksualisms-cilveces-negods-un-posts.d%253Fid%253D2756256%3B519%3B360 (ja mājas nav datora vai printera, to var izdarīt jebkurā bibliotēkā) un nosūta šo attēlu Rinkevičam. Tāpat visiem internetlietotājiem būtu jāsameklē Rinkeviča „tvitera konts” https://twitter.com/edgarsrinkevics un neslēpti jāpauž sava attieksme pret šo pretīgo zemcilvēku, rakstot tajā indīgus paziņojumus un komentārus (tvitera kontā, starp citu, nav iespējams bloķēt pieeju tā lietotājam nevēlamām personām). Tāpat nepārtraukti jāzvana arī uz Latvijas Radio un pie katras iespējas jāatgādina, kā Rinkevičs ar savām izdarībām blamē mūsu valsti un tautu. Ja zvanītāju būs gana daudz, visiem muti nekad Tomsons & Co nespēs aizbāzt… Un, protams, atkal un atkal jāstāsta jaunajai paaudzei, kāda nosodāma parādība ir homoseksuālisms un vēl vairāk nosodāmi ir ar tā piekopšanu lielīties… Ja mēs rīkosimies tā, kā es augstāk ieteicu, izdzimteņa Rinkeviča rīcība nesīs pilnīgi pretējus augļus plānotajiem. Savukārt, ja mēs neko nedarīsim un ļausim visam ritēt savu gaitu, paredzu, ka turpmāk mūsu varturu vidū atklāsies vēl ne mazums pidaru un lezbu… Un piepildīsies sen zināmā atziņa: katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi! Vai tiešām mēs esam pelnījuši vien seksuālus kropļus? To rādīs nākotne…
PAR LATVIJU – BRĪVU NO DAŽĀDA VEIDA PERVERSIEM IZDZIMTEŅIEM –
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
12.11.2014. Aivars Gedroics
12. Nov 2014 @ 17:27
|
| » PIRVICA |
|---|
ATBILDE MARLĒNAI PIRVICAI
Izlasīju M.Pirvicas pārdomas laikraksta „DDD” 10.10.2014. numurā un gribu izteikt savu viedokli attiecība uz viņas rakstīto.
Jā, nav šaubu, ka galēji kreiso (nacbolu & Co) organizētā parakstu vākšana par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu skolās un bērnudārzos ir uzsākta, protams, ne jau par bērniem rūpējoties, bet gan vairojot savu atpazīstamību tautas acīs un meklējot sev jaunus atbalstītājus ne tikai okupantu, bet arī latviešu vidū. Ar to šie ļautiņi nav oriģināli, praktiski teju jebkurš politiskais spēks (arī tāds, kurā nospiedošo vairumu sastāda latvieši) darbojas tieši augstāk minēto mērķu dēļ, ne jau tāpēc, ka viņiem ļoti rūpētu savas zemes un tautas liktenis. Nav noslēpums arī, ka pastiprināta vēlme uzsākt vākt parakstus un rīkot citas tamlīdzīgas aktivitātes sevišķi jūtama gados, kad notiek kādas (pašvaldību, Saeimas, Eiroparlamenta) vēlēšanas. Tas viss loģiski domājošam cilvēkam, kas seko līdzi politiskajām norisēm valstī, sen ir zināms un saprotams. Un tomēr rodas loģisks jautājums – vai tas nozīmē, ka Latvju Patriotam šāda veida akcijās nekad nav jāiesaistās, vai jāiesaistās tikai tādā gadījumā, ja viņš ir 100% pārliecināts, kas akcijas organizētājs ir kvēls taisnības cīnītājs bez mazākā savtīguma dvēselē?
Baidos, ja mēs vadīsimies no šāda principa, tad mēs sevi pilnīgi nobīdīsim malā no jebkura veida politiskajām aktivitātēm, ļaujot šajā jomā pilnīgi pārņemt iniciatīvu mūsu naidniekiem. Daudzas reizes esmu atkārtojis šo patiesību un varu tikai kārtējo reizi vēl piebilst, ka politikā nav draugu, ir tikai un vienīgi sabiedrotie. Un kādi nu kuru reizi ir tie mūsu sabiedrotie, to nereti nosaka Liktenis, mums pat reizēm ir grūti paredzēt, ar ko un kādos apstākļos mums nāksies sabiedroties. Nereti nākas vadīties arī no principa – mana ienaidnieka ienaidnieks lai šoreiz ir ja ne draugs, tad vismaz mans palīgs. Un mani personīgi mazāk interesē konkrētā cilvēka rīcības motīvi, vairāk – uz ko viņš aicina, vai šīs darbības īstenošana dzīvē man personīgi un manai tautai kopumā palīdzēs vai kaitēs. Atceros, kad pirms gadiem 15 savu politisko darbību uzsāka A.Gardas kungs, daudzi līdzcilvēki man jautāja – kas tas ir par cilvēku, kādi ir viņa rīcības motīvi, kāpēc viņš ir uzsācis cīņu par Latvijas dekolonizāciju un kāpēc dara to tieši šobrīd …utt. Atbildēju, ka man tas viss nav zināms, lai prasa to pašam A.Gardam, bet man tas arī neliekas īpaši būtisks. Būtiski ir kas cits – šī cīņa ir vajadzīga, tā nāks par labu mums arī tad, ja uzreiz nekādus jūtamus panākumus izvirzītajā mērķī negūsim… Un es esmu ar mieru kaut vai pašu Pekles Velnu atbalstīt, ja redzēšu, ka tas cīnās par labu un taisnīgu lietu, lai kādu motīvu vadīts. Savukārt, tie, kam šī cīņa likās pārāk radikāla un nevajadzīga (ja ne tautai, tad vismaz savai karjerai) uzreiz sāka (un arī tagad turpina) meklēt visādus trūkumus A.Gardā – sākot ar viņa šaubīgo pagātni un beidzot ar „nepietiekami perfektu” ārējo izskatu… tā vietā, lai skaidri un gaiši pateiktu: „A.Garda man nepatīk, jo viņš cīnās par dekolonizāciju, bet es esmu ne tikai saradis, bet pat saradojies ar okupantiem, man viņi ne vien netraucē, bet pat patīk, un es gribu, lai viņi uz mūžiem paliek dzīvot Latvijā”. Tā būtu, lai arī ciniska, bet vismaz nepārprotami skaidra atbilde, tomēr šādu pozīciju paust ne katram gļēvulim un deģenerātam pietiek dūšas, tāpēc viņi, līdzīgi kā nupat M.Pirvica, sāk aizbildināties: „..jā, ideja jau laba, varētu to atbalstīt, ja to virzītu kāds cits, ne šis „komunists”, „čekists” un rērihietis (pēdējais fakts tiešām atbilst patiesībai) Garda…”. Un, kad viņiem prasa, kāpēc tad jūs paši nedarāt to, atsevišķi no „ļaunuma iemiesojuma” Gardas, kāpēc jūs nedarāt vēl labāk un pareizāk par viņu, tad seko atbilde – nē, nu jau par vēlu, tā ideja jau ir degradēta. Līdzīgi varturu saziņas līdzekļos par ļoti draudzīgu un lojālu latviešiem izsludinātā okupante M.Kosteņecka ne tik sen izteicās kādā no saziņas līdzekļiem: „Homoseksuālisms ir riebīgs, un es labprāt pret to cīnītos, ja vien to jau nebūtu uzsācis darīt tas riebeklis Garda… Tagad visi teiks, ka esmu ar viņu uz vienu roku, ja to darīšu… tāpēc labāk izvēlos stāvēt malā”. Nav šaubu, ka šai personai A.Garda tiešām nepatīk, tomēr domāju, ka īstais iemesls nav nevēlēšanās līdzināties viņam, bet gan paniskas bailes no tā, ka pidaru kontrolētie saziņas līdzekļi pārstās Marinočku slavēt…
Baidos, ka līdzīgi ir arī gadījumā ar M.Pirvicu un viņas pārstāvēto t.s. „Nacionālo apvienību”. Ja šie ļaudis, kas uzsākuši minēto parakstu vākšanu, nav M.Pirvicai un viņas draugiem simpātiski (man arī nav), kas liedz viņiem izstrādāt savu likumprojektu un uzsākt alternatīvu parakstu vākšanu savā vārdā? Varu atbildēt – bailes no apsūdzēšanas netolerancē, no tā, ka šādu „fašistisku”, nemodernu partiju negribēs ņemt valdošajā koalīcijā, līdz ar ko daudzi tās vadoņi zaudēs sev ienesīgus, labi apmaksātus amatus… Tur ir tā sāls, un līdzīgi notiek arī gadījumā ar nelaimīgo H.Cukuru – lai neizsauktu uz sevi Vīzentāla centra & Co dusmas, „nacionāļi” vai nu klusē par viņu, vai, kā to dara ciniskais nelietis J.Iesalnieks savā „Tviterī” – zemiski aprej. Un pie iespējas viņi neaizmirst piebilst, ka J.Millers, kas uztaisījis mūziklu par Cukuru, ir „ar šaubīgu reputāciju” – piekrītu, bet atkal jautājums – ko izdarījuši viņa labā cilvēki „ar kristālskaidru reputāciju”? Neko, jo dreb par savu „gaišo tēlu” pasaules acīs un karjeru… Toties citus apriet – uz to viņi vienmēr gatavi!
Es neesmu parakstījies nacbolu organizētajā akcijā, bet ne M.Pirvicas minēto iemeslu dēļ un arī ne tāpēc, ka 3 „jevriku” man būtu žēl. Mans uzskats ir tāds, ka šīs izmaiņas likumdošanā, ja arī tiktu pieņemtas, neko būtisku nemainītu valsts dzīvē. Nu, labi, aizliegs pidariem un lezbām uzstāties mācību iestādēs, bet izies bērns no tām laukā -100 m attālumā uz pilsētas galvenās ielas notiek praids (atcerēsimies, ka 2015.gadā Latvijā pat paredzēts ir eiropraids). Lūk, šo akciju gan būtu visiem spēkiem jācenšas novērst! Lai to izdarītu, homoseksuālisma propaganda jāaizliedz VISPĀR, ne tikai skolās un pirmskolas iestādēs. Nav jākautrējas šai ziņā līdzināties Krievijai, arī tur reizēm notiek kaut kas labs. Un, lai aiztaupītu mūsu „tautas kalpiem” pūles likumprojekta rakstīšanā, iesaku šiem vienkārši paņemt A.Gardas 2002.gadā izdoto grāmatu „Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”, atrast tajā publicēto manu konkursa darbu, kurā jau ir gatavas tās izmaiņas Krimināllikumā, kas būtu nepieciešamas – iesniedziet tās Saeimas Prezidijam un pieņemiet, godātie „nacionāļi”, tad es ticēšu, ka jūs arī kaut ko jēdzīgu gribat un varat tautas labā izdarīt, nevis tikai kritizēt citus un taisnoties, ka paši neko nedarāt, lai „nelīdzinātos tiem sliktajiem, nepareizajiem”…
LATVIETI, NESKATIES, KO KĀDS CITS NAV IZDARĪJIS VAI DARA NEPAREIZI !!!
RĪKOJIES PATS UN CENTIES IZDARĪT LABĀK UN PAREIZĀK PAR VIŅIEM !!!
UN ATCERIES, KA BEZ CĪŅAS NEKAD NAV UN NEBŪS UZVARAS !!!
19.10.2014. Aivars Gedroics
19. Okt 2014 @ 18:03
|
|
|
