ADMINISTRATĪVAJAI RAJONA TIESAI
Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV 4600
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
sūdzība
Daugavpils pilsētas domes administratīvā komisija 2009. gada 26. maijā ar lēmumu Nr.D29-949 ir nolēmusi mani sodīt ar 25 Ls naudas sodu. Uzskatu, ka šis lēmums ir netaisns, pretlikumīgs un atceļams šādu iemeslu dēļ.
2009. gada 30. aprīlī ap plkst. 14.00 pie mana dzīvokļa durvīm piezvanīja vairāki pašvaldību policistu formās ģērbušies cilvēki, kuri izteica man pārmetumu par to, ka es esot novietojis savu automašīnu uz t.s. zaļās zonas jeb zāliena un lūdza to novākt. Es atbildēju, ka mašīna atrodas uz kanalizācijas lūkas, kurai apkārt ir akmeņi un smiltis apmēram 2 metru rādiusā, savukārt zāle šinī vietā nav augusi nevienā gadalaikā teju 30 gadu laikā, kopš es kopā ar saviem vecākiem dzīvoju augstāk minētajā adresē. Paskaidroju arī, ka man nepieciešams piebraukt pie mājas ieejas, lai varētu iekraut un izkraut vedamās preces. Lai netiktu nobloķēta Teātra iela, pa kuru Kandavas ielas remonta laikā rit diezgan intensīva satiksme (nekādas zīmes, kas ierobežotu automašīnu kustību pa šo ielu, tās abos galos nav), man bija nepieciešams nobraukt malā no braucamās daļas, ko es arī izdarīju, nenodarīdams nekādu kaitējumu apkārtējai videi. Pašvaldības policistus mans mutiskais paskaidrojums neapmierināja, un viņi sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kuram es pievienoju arī savu rakstisko paskaidrojumu, kas ir iekļauts lietas materiālos. Man tika izrakstīta pavēste 2009. gada 12. maijā ierasties uz pilsētas administratīvās komisijas sēdi Saules ielā 5a laikā no plkst. 14.00 līdz 16.00.
Kad es ierados uz šo sēdi, kundze, kas laikam bija administratīvās komisijas priekšsēdētāja (un kuru iespējams sauca Valentīna Dubina), nestādījās man priekšā un neiepazīstināja ar pārējo telpā esošo komisijas locekļu personībām, tādejādi pārkāpdama LAPK 271.pantu. Uz manu lūgumu ļaut veikt sēdes ierakstu diktofonā man tika nemotivēti atteikts. Manus argumentus par it kā izdarītā pārkāpuma būtību minētā sieviete vispār nevēlējās uzklausīt, ultimatīvā tonī pieprasot atzīt sevi par vainīgu, nemotivēti apgalvodama, ka tikai manas darbības rezultātā esot iznīcināts zālājs uz tās vietas, kur atradās mana automašīna. Nekādu pilsētas plānu man komisijas sēdē neviens nerādīja. Uz jautājumu, vai ir ņemts vērā fakts, ka šī pilsētas teritorija (uz kuras atrodas dzīvojamā māja Teātra ielā 34 un tai blakus esošais pagalms) ir privātīpašums, kas pieder personām TATJANAI VEROVSKAI un KONSTANTĪNAM VASIĻENSKIM, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1036. pantu šiem cilvēkiem vieniem pašiem ir pilnīgas varas tiesības par to, un Daugavpils Domei nevajadzētu bez īpašnieku ziņas izteikt pretenzijas kādam pret šī privātīpašuma izmantošanas veidu, man skaidra atbilde netika sniegta. Es atzīmēju arī, ka apmēram 1,5 metru attālumā no brauktuves tai paralēli atrodas apmale, kas faktiski liecina, ka sākotnēji šī teritorija bija plānota kā mašīnu stāvvieta, kas gan vietējās pašvaldības neizdarības dēļ netika atbilstoši ierīkota. Uz to man tika atbildēts, ka esot nepieciešams savākt mājas iedzīvotāju parakstus, tad teritorija tikšot labiekārtota. Es atbildēju, ka mani pilnībā apmierina pašreizējais pagalma iekārtojums, tikai, lai pašvaldības varas struktūras beidz mani nepatiesi apvainot neesošos administratīva rakstura pārkāpumos. Tas augstāk minēto sievieti saniknoja un viņa paziņoja, ka sūtīšot manu lietu uz tiesu (neprecizējot, kādu), ja es turpināšot runāt pretī un neatzīt savu vainu. Es atbildēju, ka būšu apmierināts ar šādu iznākumu, jo gadījumā, ja mani sodītu, es pats vērstos administratīvajā tiesā ar prasību sodu atcelt. Ar to 2009. gada 12. maija administratīvās komisijas sēde beidzās. Nekāds lēmums netika pieņemts, tādejādi pārkāpjot LAPK 274. pantu un 275. pantu. Man netika izsniegts arī šīs sēdes protokols, ko neesmu saņēmis vēl līdz šim brīdim, lai gan 02.06.2009. iesniegumā lūdzu izsniegt man visus materiālus, kas saistās ar mana t.s. „administratīvā pārkāpuma” lietu. Acīmredzot šis protokols netika uzrakstīts, pārkāpjot APK 273. pantu. Vēl gribu atzīmēt, ka pārējie komisijas locekļi, kuru identitāti es tāpat nevarēju noskaidrot, sēdes norises laikā vispār nebilda nevienu vārdu.
Nedēļu vēlāk, 2009. gada 19. maijā, saņēmu atkārtotu pavēsti ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2009. gada 26. maijā. Kad piezvanīju pa tajā norādīto tālruni 65404372 un pajautāju, kāpēc man jāierodas atkārtoti, ja esmu jau komisijas sēdē bijis 12. maijā un pateicis visu, kas man sakāms par konkrēto lietu, man tika atbildēts: „Tādēļ, ka lietā netika pieņemts lēmums”. Uz manu jautājumu, kas traucēja pieņemt lēmumu minētajā sēdē, es skaidru atbildi nesaņēmu. Man radās iespaids, ka administratīvajā komisijā strādā ne tikai ļoti nelaipni, bet arī juridiski nekompetenti cilvēki, kas nezināšanās dēļ vai apzināti neievēro LAPK noteikumus. Līdz ar to neredzēju jēgu vēlreiz nākt uz komisijas sēdi, jo sapratu, ka man nebūs iespējams tajā brīvi izteikties un aizstāvēt, pamatot savu viedokli.
2009. gada 01. jūnijā pa pastu saņēmu Administratīvās komisijas lēmumu Nr. D29-949. Tajā ir minēta melīga informācija, ka 2009. gada 12. maijā administratīvā komisija esot nolēmusi atlikt lietas izskatīšanu, lai pieprasītu dokumentus no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta un SIA „DDzKSU”. Patiesībā, kā jau minēju agrāk, sēde tika izbeigta, solot lietu sūtīt uz tiesu, ne ar vārdu nepieminot sēdes iespējamo atlikšanu kādu dokumentu trūkuma dēļ. Izziņā no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta, kuras kopiju es saņēmu 2.06.2009., ir tikai vispārīga informācija un jēdzienu definējumi, tur nekas nav rakstīts par konkrēto vietu mājas Teātra ielā 34 pagalmā, kur atradās mana automašīna. Tāpat esmu saņēmis trīs rasējumu kopijas, kurās arī nekas nav rakstīts par zālāja (ne)esamību manas automašīnas atrašanās vietā. Atzīmēšu, ka vismaz viens no šiem rasējumiem acīmredzot ir tapis PSRS okupācijas laikā, jo aizpildīts krievu valodā. Cik var saprast, tad šīs shēmas nav saskaņotas ar zemes gabala likumīgajiem īpašniekiem, tāpat, tās sastādot, nav aptaujātas un ņemtas vērā mājas iedzīvotāju vēlmes.
Pilnīgi piekrītot LR AT Senāta 2008. gada 06. novembra spriedumam, kurā norādīts, ka katrā gadījumā iestādei ir jāizvērtē, vai teritorija, kurā transportlīdzeklis ir novietots, ir uzskatāma par zālienu, vēlos atzīmēt, ka atbilstoši Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumu 4.7. punktam, vieta, kurā atradās mana automašīna, nevar tikt uzskatīta par zaļo zonu, jo tā netiek apaudzēta augiem un kopta. Pagalmā ir tikai dažas puķu dobes (uz kurām nekad neviens mājas piedzīvotājs savas automašīnas nenovieto), bet pamatā visu aizņem dažāda veida nezāles (usnes u.c.), kuras aug savā vaļā, netiek pļautas, ravētas un mēslotas jau teju 30 gadu garumā, kopš dzīvoju Teātra ielā 34. Turklāt, kā jau iepriekš esmu norādījis, vietā, kur atradās mana automašīna, zāle nevar augt zemes struktūras dēļ, ko sastāda cements, akmeņi un smiltis. Kā liecina foto attēli, zāle ir izaugusi jau aprīļa beigās citur pagalmā, bet ne vietā, kur atradās mans auto. Nav nekāda pamata (atbilstoša ekspertu slēdziena u.tml.) apgalvot, ka zāle neaug norādītajā vietā tādēļ, ka augsne sablīvējas un saknēm trūkst gaisa. Uzskatu, ka jebkurš kompetents un politiski neangažēts eksperts apstiprinās, ka manas automašīnas atrašanās vietā zāle neaug augsnes struktūras - cementa, akmens un smilšu - dēļ, un tās augšanu nevar ietekmēt automašīnas (ne)atrašanās uz. šī zemes gabala. Lai panāktu zāles augšanu šinī vietā, ir jāpieved auglīga melnzeme, jāveic augsnes mēslošana ar ķimikālijām (nav gan skaidrs, kā būs iespējams samainīties savā starpā divām pretī braucošām automašīnām, ja visa pagalma teritorija līdz pat šaurajai ielas braucamajai daļai tiks apaudzēta ar zālāju; tādā gadījumā zālāja izbraukāšana kļūs neizbēgama). Līdz ar to, pilnībā noraidu apvainojumu, ka būtu nodarījis kaitējumu zālienam, novietojot savu automašīnu fotogrāfijās redzamajā vietā.
Lai arī administratīvā komisija sākotnēji pareizi ir norādījusi, ka es (Aivars Gedroics) uzskatu, ka manas vainas šajā pārkāpumā nav, vēlāk lēmuma tekstā tiek pilnīgi nepamatoti apgalvots, ka es esot apzinājies savas darbības sekas, t.i., ka tikšot bojāts zāliens (kura manas automašīnas atrašanās vietā nebija toreiz un nav arī tagad), un apzināti izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas pastiprinot manu vainu. Uzskatu, ka lietas materiāli un mana rīcība notikuma vietā (neatzīstot savu vainu un nelūdzot policijas darbiniekiem piedošanu, kā es būtu rīkojies, ja tiešām apzinātos savas rīcības pretlikumīgo raksturu) nepārprotami apliecina, ka es neuzskatīju toreiz un neuzskatu arī tagad, ka būtu novietojis mašīnu zālienā. Līdz ar to, nav nekāda juridiski tiesiska pamata apgalvot, ka es būtu apzināti pārkāpis Daugavpils pilsētas Domes saistošo noteikumu Nr.20 3.17. punktu.
Tāpat vēlos vērst uzmanību faktam, ka LAPK 34. pantā kā vainu pastiprinošs apstāklis nav minēta „vainas neatzīšana”, kā arī nav pieļauta iespēja uzskatīt par vainu pastiprinošiem kādus citus apstākļus, kā vien tos, kuri ir uzskaitīti minētajā pantā.
Nav skaidrs, uz kāda pamata ir balstīts secinājums, ka ar manu darbību „sabiedrībai tika radītas smagas sekas”. Nav minēts, kādā veidā šīs sekas ir izpaudušās un pēc kādiem kritērijiem spriests, ka tās ir bijušas „smagas”. Uzskatu, ka manai rīcībai vispār nav bijis nekādu seku – ne vieglu, ne smagu. Zemes pleķis, kas sastāvēja no akmeņiem, kanalizācijas lūkas un smiltīm, nekādā veidā nemainījās pēc tam, kad uzbraucu un vēlāk nobraucu no tā savu automašīnu. Turklāt, atkārtoti vēlos atzīmēt, ka APK 34. pantā arī šāds vainu pastiprinošs apstāklis kā „smagu seku iestāšanās” nav minēts. Līdz ar to, secinu, ka LAPK 34. pants manā gadījumā ir VAIRĀKKĀRT piemērots juridiski nepamatoti un pretlikumīgi.
Kopumā, izvērtējot lietas apstākļus, man ir radies iespaids, ka notiek izrēķināšanās ar mani kā Daugavpils Domes amatpersonām netīkamu cilvēku pēc politiska pasūtījuma, jo esmu cilvēks ar aktīvu dzīves pozīciju, kurš regulāri iesaistās valstī un pilsētā notiekošajos sabiedriski-politiskajos procesos, paužot savus uzskatus sabiedrības saziņas līdzekļos, tai skaitā, arī kritizējot pašreizējās Daugavpils Domes darbu.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:
1. Pilnībā atcelt Daugavpils Domes administratīvās komisijas 2009. gada Nr. D29-949 lēmumu un izbeigt administratīvo lietu saskaņā ar LAPK 239. panta 1. punktu – sakarā ar administratīvā pārkāpuma neesamību.
2. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pilsētas Domei man rakstveidā atvainoties.
3. Piedzīt no Daugavpils pilsētas Domes visus tiesas izdevumus, kā arī manus ar tiesāšanos saistītos ceļa izdevumus.
4. Sakarā ar man nodarīto morālo kaitējumu likt Daugavpils Domei izmaksāt man kompensāciju naudā pēc tiesas ieskatiem noteiktā apmērā.
Daugavpilī, 2009. gada 5. jūnijā Aivars Gedroics
TĀ LIETA TIKS IZSKATĪTA:
http://court.jm.gov.lv/statresult/html/2624120100304.html |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
