AIVARS GEDROICS - Komentāri

KAS TAS IR – FAŠISMS ?

Nesen nekaunīgais lielkrievu šovinists, naturalizētais okupants, 8.Saeimas deputāts no Rubika partijas Nikolajs Kabanovs, uzstājoties debatēs parlamentā, nosauca vairākus savus kolēģus no “tēbistu” frakcijas par fašistiem. Pēdējie, protams, par to ļoti satraucās, solīja tā to lietu neatstāt – par šādiem nekaunīgiem apmelojumiem Kabanovam nākšoties atbildēt. Man, protams, šis nelietīgais okupants arī riebj un skaidrs, ka par savu antilatvisko darbību viņš jau sen ir pelnījis saņemt sodu. Tomēr konkrēti šinī gadījumā, manuprāt, nekas tik ārkārtīgi briesmīgs no viņa mutes neizskanēja.
Kas tad vispār ir vārds fašisms, no kā tas radies? Šī jēdziena saknes meklējamas Itālijā. Savulaik B.Musolīni, gribēdams uzskatāmi demonstrēt tautas vienotības nozīmi valsts pastāvēšanā, rādīja publikai tievu rīksti, ko viegli var pārlauzt. Tad viņš saņēma saujā veselu saišķi šādu rīkšu un parādīja, ka to vairs tik viegli pārlauzt nav iespējams. Itāļi jēdzienu “saišķis, kušķis” apzīmē ar vārdu “fašīna”, no kā tad arī tika atvasināts jēdziens fašisms, kas nozīmē stingri vienotu cilvēku kopumu (kūli), kuri nelokāmi stāv viens par otru un arī par kopējo atbalstāmo ideju. Savukārt, katru no šīs kustības locekļiem dēvēja par fašistu, t.i., vienotā kopuma (kūļa jeb fašīnas) sastāvdaļu. Vēlāk tamlīdzīgas kustības nodibinājās un izplatījās arī citās zemēs, tomēr paši sevi par fašistiem dēvēja vienīgi itālieši. Der atzīmēt, ka Hitlers, lai arī bija B.Musolīni draugs, tomēr nepārņēma no viņa fašista nosaukumu, bet dēvēja sevi un savus domubiedrus par nacionālsociālistiem, jeb saīsināti – nacistiem. Tā Vācijā tobrīd valdošo režīmu sauca arī citas pasaules valstis – gan Hitleram simpatizējošās, gan naidīgās, izņemot vienīgi komunistisko PSRS, jo tās vadoņiem šķita, ka “darbaļaužu masām” būs grūti atšķirt nepareizo (nacionālo) sociālismu, kas valdīja Vācijā, no pareizā “internacionālā” sociālisma, kas tika piekopts PSRS. Turklāt, it īpaši 2.pasaules kara gados un pēc tam, Staļins nevēlējās pieļaut pat fonētisku viņa vadītās valsts iekārtas nosaukuma līdzību ar Hitlera iekārtu, lai gan reāli līdzīgā abos režīmos bija pietiekami daudz. Tādēļ Hitlers un viņa domubiedri “padomijā” tika dēvēti par fašistiem, bet Vācijā valdošais Hitlera režīms – par fašismu, lai gan tas nebūt nebija īstā (Musolīni izveidotā) fašisma kopija. Šāda prakse tika piekopta arī visus turpmākos gadus, kamēr vien Latvija atradās PSRS okupācijā, un faktiski turpinās vēl šobrīd. Jēdziens “fašisms” parasti tiek lietots kā sinonīms šovinismam, t.i., kādas rases vai tautas pārākuma sludināšanai, kas dodot tiesības tai naidīgi izturēties – pakļaut, apspiest, okupēt, represēt – pret citām tautām un rasēm. Taču vai nebūtu pienācis laiks beidzot atteikties no šādas padomju laikā uzspiestās terminoloģijas? Jāsaprot, ka patiesajai fašisma ideoloģijai pamatā nebija šovinistiskas idejas. Fašisti gan sludināja nepieciešamību pēc stingras valsts varas, vienotas tautas, tādēļ neatzina daudzpartiju sistēmu un valsts politisko sadrumstalotību, tomēr viņi neaicināja iekarot un pakļaut kaimiņvalstis. Fašisti ne vārdos, ne arī darbos nepiekopa naidīgu ideoloģiju un politiku pret žīdiem. Visbeidzot, fašisms kā ideoloģija nav nosodīts arī starptautiskā līmenī, jo Nirnbergas tribunāls, kā zināms, tiesāja nacistus, nevis fašistus. Vēl der atzīmēt arī, ka fašisti Latvijā nekad nav valdījuši un nav to arī okupējuši. Taču fašisma radītājam un fašistu līderim Musolīni gan par atbalstu Latvijas brīvvalsts tapšanā un nostiprināšanā savulaik tika, manuprāt, pamatoti piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Bez tam, daudzi mūslaiku vēsturnieki uzskata, ka Latvju Patriota G.Celmiņa vadītās organizācijas “Pērkonkrusts” ideoloģijas pamatā bija fašistiskas nostādnes, kas tika aizgūtas no Musolīni, nevis no Hitlera, kā to apzināti sagrozīja padomju pseidovēsturnieki.
Līdz ar to ir jājautā, vai maz “fašisms” ir tik briesmīgs vārds un vai no tā ir tik ļoti jābaidās un jāvairās, kā vairums latviešu ir darījuši līdz šim? Manuprāt, sen būtu laiks atteikties no šā jēdziena padomiskās izpratnes un atgriezties pie tā īstā, sākotnējā satura, kas, kā jau minēju, neasociējas ar šovinismu. Priecē, ka daži Latvieši to jau dara, piemēram, publicists ar segvārdu Koknesis “Viedas” izdotajā grāmatā “Tautu tiesības” pozitīvi raksturo “brūno fašismu”, kurš ir “darbojies, lai apvienotu tautas”. Viņš gan turpat arī nosoda “sarkano” (komunistisko) fašismu, kas īstajā vārdā būtu saucams par lielkrievu komunistisko šovinismu, ko piekopa PSRS, un kam bija ļoti maz kopīga ar Musolīni fašismu. Tātad, arī pārējiem Latviešiem nevajadzētu ņemt piemēru no gļēvajiem “tēbistiem”, kuri baidās ne tikai no vārda “fašisms”, bet arī no Ugunskrusta, jēdziena “žīds”, Latvju karavīru vēsturiskajām galvassegām, 16.marta, Lielvārdes jostas…un vēl daudz kā cita, kas varētu, viņuprāt, izsaukt nevēlamas asociācijas pasaulē valdošajai cionistu-masonu mafijai. Lai šie pseidopatriotiņi tā dara arī turpmāk, bet mēs, Īstie Patrioti, gan tā nedarīsim! Lai mūsu ienaidnieki mūs sauc par fašistiem, no tā nav jābaidās un arī jākaunās, jo pēc būtības vārds “fašists” ir sinonīms jēdzienam “savas tautas vienotājs, savas Dzimtenes Patriots”. Bet mēs viņus (Kabanovu &C0) gan tā nedēvēsim, jo viņi šādu pagodinājumu nav pelnījuši! Šie radījumi nav fašisti, viņi ir nelietīgi, asinskāri ŠOVINISTI, kuriem nav vietas Latviešu zemē! Un par viņu pēc iespējas ātrāku dabūšanu ārpus tās robežām tad arī ir jācīnās Īstiem Latvju Tautas Patriotiem, jeb Īstiem Latvju Fašistiem !

NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

31.10.2004. Aivars Gedroics