TIKTĀL NU MĒS ESAM, jeb
KĀ LATVIETIM JĀRUNĀ LATVIJĀ ???
Okupanti, kas gadsimtu gaitā ir ienākuši Latvijā no dažādām teritorijām, allaž mēģinājuši mūs apspiest un kontrolēt it visā, arī tajā, kādu valodu mēs lietojam, runājot ne tikai ar viņiem, bet arī savā starpā, tai skaitā, kādus apzīmējumus mēs lietojam attiecībā uz tiem, kas nav mūsu tautai un rasei piederīgi, bet ieradušies te kā nelūgti ciemiņi.
Kad 1940.gadā Latviju okupēja PSRS, viens no pirmajiem svešās varas rīkojumiem bija visos oficiālajos dokumentos un izkārtnēs vārdu ‘žīds” nomainīt ar vārdu “ebrejs”. Mūsu kolaborantiem tas divreiz nebija jāsaka, momentā viss tika izdarīts tā, kā okupantiem vajadzēja, vienlaikus piekodinot, ka žīdu dēvēšana par žīdiem turpmāk var tikt interpretēta kā uzstāšanās pret padomju varu ar visām no tā izrietošajām sekām. Interesanti atzīmēt, ka kaimiņos, leišos, tā tas nenotika, vai nu svešā vara tur bija mazāk uzstājīga, vai arī vietvalži tai tomēr prata izskaidrot, ka vārds židas nav nekāds lamuvārds, bet normāls tautības apzīmējums. Tāpat bija iegājies arī , runājot par krieviem, obligāti pievienot skaidrojumi, ka tie ir cilvēki, nevis lopi, proti, runās un rakstos nekur nebija parasts krievs, bet gan krievu tautības cilvēks.
Pēc 4.maija viltus neatkarības pasludināšanas nekas šai jomā nemainījās. Joprojām žīdi tika dēvēti par “ebrejiem”, krievi nebija parasti krievi, bet gan “tautību cilvēki”, turklāt pievienojās vēl draudzīgie ieteikumi no “tolerantajiem” Rietumiem, proti, aizstāt vārdu “pederasts” vai “homoseksuālists” ar žargonismu gejs, čigānus nez kāpēc būtu jāsāk dēvēt par romiem (acīmredzot, par pamatu ņemts šai tautā vispopulārākais personvārds Romāns. Bet tad jau pēc analoģijas krieviem jābūt vaņkām un vāciešiem fričiem, vai ne? LR1 (Ne)brīvā mikrofona vadītāju Māru Jansoni (tautā sauktu par Marusju) gan šāda analoģija tā tracina, ka viņa jau divreiz pēc kārtas mani nekavējoties atslēdza, tiklīdz par to ieminējos), nēģeris vairs nav nekāds nēģeris, bet “melnādainais” vai, vislabāk, “cilvēks ar tumšu ādas krāsu” (pazīstama analoģija, vai ne?). Un tad vēl invalīdi arī nav nekādi parasti invalīdi, bet gan “cilvēki ar īpašām vajadzībām” vai, sliktākajā gadījumā, “cilvēki ar invaliditāti”. Ak, dieviņ tētīt, kur gan palicis latviskais apzīmējums “kroplis”, kas starpkaru Latvijā tika gana plaši oficiāli lietots, un nekā aizvainojoša neviens tajā nesaskatīja?
Protams, ka teju visi oficiālie saziņas līdzekļi šiem ieteikumiem ar entuziasmu sekoja. Netrūka arī “toleranto cilvēciņu”, kas šo “jaunrunu” pārņēma savā leksikā un atspērušies to izmantoja tiešajā ēterā. Vēl pavisam nesen, apspriežot 40 miljonu kompensācijas piešķiršanu ebrejiem (ne jau žīdiem, kur nu, pasarg’ Dievs!), “patrioti” Kiršteins un Šnore izteicās, ka vajagot domāt arī par “romiem” (izrunājot tos kā ruomus), jo arī viņus tak ļaunie nacisti ir masveidā iznīcinājuši. Nu, ko tur lai saka, par šiem cilvēciņiem man nekad nav bijis nekādu ilūziju, un varu tikai priecāties, ka viņi kārtējo reizi parāda savu viltuspatriota īsto seju. Vai tauta to saskata un prot attiecīgi novērtēt, tas jau ir cits jautājums…
Ik pa laikam to, kā mēs piemērojamies jaunrunai, varturi liek izvērtēt arī t.s. speciālistiem, šinī gadījumā valodniekiem. Un, lūk, nesen atklātībā nāca Valsts valodas centra jau 2020.gada 9.decembrī veiktais, bet līdz šīm nez kāpēc slepenībā turētais atzinums, ka vārdi nēģeris, krievs un aziāts (ne kāpēc izvēlēta tieši šī trijotne?) ir pilnīgi normāli nāciju, tautību, rasu apzīmējumi, paši par sevi tie nav aizvainojoši, un tos drīkst brīvi lietot. Īpaši uzsvērts arī, ka nav nepieciešams apzīmējumam “krievs” pievienot papildinājumu “…tautības cilvēks”. Nu, ko lai saka, paldies, protams, par nedzirdēto uzdrīkstēšanos – atļaut vismaz dažus apzīmējumus lietot tā, kā normālie latvieši Latvijā to gadsimtos jau ir darījuši, neprasot, patiks tas kādam svešajam vai nē. Protams, “politkorektajiem” sorosītiem šāda pieeja nebija tīkama, un sekoja nekavējoša pretreakcija no viņu puses. Visaktīvākais no šī lēmuma kritizētājiem neapšaubāmi bija žīds (spriežot pēc viņa ārienes), okupants un pederasts (īpaši lielās ar savu perverso orientāciju, tāpat kā Streips un Rinkēvičs) Deniss Hanovs, sevišķi iemīļota persona sorosītu aprindās, šī gara kropļa paustās “viedās sentences” regulāri vidusskolēniem liek analizēt izlaiduma eksāmenos (skat.
https://www.retv.lv/raksts/vardi-negeris-krievs-tikpat-neitrali-ka-latvietis-vidzemnieks). Viņa pozīcija skaidra un nelokāma – ja Rietumeiropā šo vārdu nelieto oficiāli, tad arī mēs nedrīkstam, un punkts (protams, tas pats attiecas arī uz to, ar ko viņš nodarbojas – pederastiju – un viņu pašu kā pederastu). Jā, tieši tāpat to pamatoja arī okupanti 1940.gadā, skaidrojot, kāpēc esot slikts vārds “žīds” – jo Krievijā to uztverot kā lamu vārdu. Toreiz reti kurš atļāvās pajautāt – un kāda man daļa gar to, kas notiek Krievijā? Tāpat mums patlaban nav un nevar būt nekādas daļas gar to, kā melnos dēvē Rietumeiropā. Lai tur viņus sauc kaut vai par “podiem”, mums tie bija, ir un paliek nēģeri un punkts. Kas attiecas uz pašu D.Hanovu, tad attiecībā uz viņu tik tiešām būtu jālieto sen zināma latviešu tautas paruna: “Ielaid cūku istabā, un pat nemanīsi, kā tā tūlīt uzkāps uz galda”. D.Hanovs, izejot no Ženēvas 1949.gada konvencijas 49.panta, Latvijā ir okupants, kam, vismaz manā uztverē, ir pilnīgi nepamatoti piešķirta LR pilsonība, bet viņš, tā vietā, lai pateicībā bučotu rokas mums, pamatnācijai, ka ļaujot viņam pa mūsu zemi staigāt un mūsu gaisu elpot, tā vietā, lai pieprasītu viņam vākties atpakaļ uz turieni, no kurienes viņš neaicināts ieradās, visgudri pamāca mūs, kā mums – šīs zemes saimniekiem – būs savā valodā savā Tēvzemē sarunāties !!! Vai ir redzēts vēl lielāks nekaunības kalngals??? Bet laikam jau esam to pelnījuši, ne jau pirmo reizi šis riebīgais radījums taisa mums uz galvas, bet mēs tik pacietīgi noslaukāmies, smaidām un viņa mēslus kā šokolādi uztveram jau daudzu gadu garumā. Nākas atkal un atkal no jauna secināt – Latvijas dekolonizācijai nav un nevar būt nekādas alternatīvas !!!
Ko tad es ieteiktu šinī situācijā darīt mums, Latvju Patriotiem? To pašu, ko daru es pats. Jau 20.gdsm. 90.gadu sākumā, izlasot laikrakstā “Pilsonis” Patriota Visvalža Brinkmaņa sacīto, ka tad, kad bēdīgi slavenais Mavriks Vulfsons piespiedīs angļus nelietot vārdu Jew un vāciešus Jude, bet tā vietā attiecīgi pāriet uz Hebrew un hebraisch, viņš apsvērs iespēju sekot okupantu ieteikumam aizstāt latviešu valodā “žīdu” ar “ebreju”, bet vismaz līdz tam lietos latviešiem raksturīgo terminoloģiju visur, arī oficiālajos dokumentos. Ari es nolēmu sekot šim piemēram, un daru to patlaban jau gadus trīsdesmit no vietas. Arī līdz tam sarunvalodā žīdus mēs savā ģimenē vienmēr dēvējām par žīdiem, protams, man nereti mēdza aizrādīt, ka oficiāli viņus vajagot saukt par ebrejiem, jo “režīms” tā to pieprasa. Kad iepazinos ar A.Gardu un sāku publicēties avīzē “DDD”, arī stingri turējos pie šīs terminoloģijas un aicināju tā darīt arī Gardas kungu, biju patiesi priecīgs, ka mans ieteikums tika no viņa puses uzklausīts. Cita starpā, biju nepatīkami pārsteigts, uzzinot, ka arī “DDD” redaktore Līga Muzikante bija daļēji ietekmējusies no sorosītu propagandas un sākusi uzskatīt “nēģeri” par nevēlamu vārdu, manās publikācijās to nereti aizstājot ar apzīmējumu “melnais” (starp citu, pirmskara Latvijā un arī PSRS laikos tieši šis pēdējais apzīmējums tika uzskatīts pat aizvainojošu, jo asociējās ar jēdzienu “netīrs”, “nemazgājies”). Vēlāk gan mēs nonācām pie secinājuma, ka šeit viņai nav taisnība, un latviešu valodā jārunā un jāraksta pēc mūsu, latviešu, likumiem, lai angļi paši domā, ko darīt ar izsenis par sliktu atzīto vārdu nigger un vēl nesen par pilnīgi normālu uzskatīto tā “politkorekto” sinonīmu Negro. Protams, arī pederastus mēs saucam un arī turpmāk sauksim par pederastiem (brīnums, ka sorosieši vēl nav izdomājuši “politkorektu” aizstājēju apzīmējumam lesbiete), krievus par krieviem, čigānus par čigāniem (nav viņi nekādi romi, tāpat kā krievi nav vaņkas, vācieši nav friči un latvieši nav gansi).
Nevairīsimies no vārda “invalīds”, neliksim tam klāt lieko apzīmējumu “cilvēks ar…”, reabilitēsim nepamatoti nonievāto apzīmējumu “ķroplis”. Un paturēsim prātā, ka nav pasaulē sliktu rasu un tautību, bet ir diemžēl gana daudz sliktu ļaužu visās tajās, ari mūsējā, un te es īpaši domāju tos, kas iztop svešajiem varmākām un draudzīgajiem padomdevējiem, kas arī būtībā uzvedas kā okupanti. Neviļus nāk prātā Ļeņina kādreiz rakstītais, ka tieši asimilētie, pārkrievotie pašu tautieši savai nācijai ir vēl daudz bīstamāki kā iebrucēji – deržimordas, kas nāk no ārienes. Bet mūsu tautā šādu nožēlojamu radījumu čum un mudž no vienas vietas! Runā viņi varbūt vēl latviski, bet savā garā latviskumu sen jau ir pazaudējuši! Un tieši viņi ir tie, kas pulgo un kropļo mūsu valodu, ne jau svešie, kas to vairumā gadījumu nemaz neprot un netaisās tajā ne runāt, ne rakstīt.
Tātad, lai mīļš un godāts jebkurš cilvēks, kas mūsu tautu un valodu ciena un godā, bet tiem, kas mūs visgudri grib pamācīt, kā mums Latvijā dzīvot un kādus vārdus mūsu pašu valodā mēs drīkstam vai nedrīkstam lietot, runājot savā Tēvzemē, neatkarīgi no viņu rases, tautības un sociālā statusa, teiksim skaidri un nepārprotami: “EJIET DIRST !!!”. Neko citu viņi no mūsu puses nav pelnījuši un arī nedrīkst saņemt !!!
LATVIEŠU TAUTAS LIKTENIS IR MŪSU PAŠU ROKĀS !!!
PAR LATVIEŠU NĀCIJU UN LATVIEŠU VALODU
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
08.02.2022. Aivars Gedroics