AIVARS GEDROICS - Komentāri

PAR t.s. “BĒGĻU PROBLĒMAS” RISINĀŠANU
Kopš kosmopolītiskā veidojuma ES dibināšanas, laimes meklētāju pūļi no t.s. “3.pasaules valstīm” bariem ir gāzušies uz šo reģionu, kur pie varas allaž ir bijuši “līdzjūtīgie ļaudis”, kas nekad nav varējuši atteikt “strādīgajiem cilvēkiem”, kas “mūk no kara briesmām”. Galu gala izrādījās, ka nekādi īpaši strādīgie šie ļautiņi nav, un tās briesmas viņu mītnes zemē arī nebūt nav tik lielas, bet kāpēc gan neizvēlēties dīku parazitēšanu svešā zemē uz pamattautas rēķina iepretī palikšanai sava Dzimtenē, kur maizi nāksies sev pašiem pelnīt sviedriem vaigā? Tos, kas mēģināja pret šādu parazītu lutināšanu iebilst, momentā apsūdzēja “rasu naida kurināšanā”, piespriežot viņiem pamatīgus naudas sodus vai pat ieslodzījumu cietumā. Visa tā rezultātā dažādu rasu un tautu pabiru skaits, kam gribējās lūgt t.s. “bēgļa statusu” ES, ar katru gadu auga ģeometriskajā progresijā. Virsotni šis process sasniedza ap 2015.gadu, kad, aizbildinoties ar bruņoto konfliktu Sīrijā, simtiem tūkstošu darba spējīgu vīriešu gāzās uz Eiropu, prasot viņiem tur sniegt it kā patvērumu no kara briesmām, bet patiesībā garantēt bezrūpīgu eksistenci nestrādājot. Neatkārtošos par to, kādas problēmas tas izsauca ES un arī Baltijā kā šī veidojuma sastāvdaļā, visiem tās ir labi zināmas un saglabājušās atmiņā. Lai cik tas nebūtu jocīgi, tomēr jāatzīst, ka t.s. “Kovid epidēmija” ir devusi arī savu labumu, proti, pat kosmopolītiski-sorosiskajiem ES varturiem nācās atzīt nepieciešamību ierobežot ne tikai pašu Eiropas iedzīvotāju brīvu kustību starp valstelēm, bet arī laimes meklētāju netraucēto plūsmu vismaz daļēji ierobežot. Migrantu ordas, protams, pilnībā neizzuda, bet tomēr jūtami apsīka, salīdzinot ar to situāciju, kas bija 2015.gadā.
Tomēr prieki nebija ilgi, šogad situācija atkal saka pasliktināties, jo Baltkrievijas prezidents Lukašenko, atriebjoties par rietumvalstu ieviestajām sankcijām sakarā ar lidmašīnas aizturēšanu, kurā atradās t.s. “disidents” Romāns Protasevičs, sāka apzināti aicināt uz savu zemi laimes meklētājus no Irākas (lai nu kāds būtu bijis S.Huseins, bet viņa valdīšanas laikā nospiedošais irākiešu vairums strādāja sava zemē un nerāvās parazitēt uz citu tautu rēķina), lai tie tad pēc tam dodas uz viesmīlīgo ES, kur cilvēktiesību vārdā taču nevienam patvērums nekad netiek atteikts. Negribu īpaši analizēt gadījumu ar Protaseviču, vienīgi vērsīšu gan uzmanību, ka šis cilvēciņš izrādījās nožēlojams gļēvulis, kurš tūlīt pat metās nožēlot grēkus un zvērēt mūžīgu uzticību Lukašenko. PSRS laikos katram padomju skolēnam bija jāpazīst varonīgais pusaudzis – sarkanais partizāns - Marats Kazejs, kurš cīnījās pret viņu ielenkušajiem vāciešiem līdz pēdējai patronai, bet, kad tās izbeidzās, ar vienīgo īpašumā esošo granātu uzspridzināja sevi kopā ar ienaidniekiem. Esmu pārliecināts, ka Baltkrievijā viņš joprojām skaitās varonis (un, godīgi sakot, bija jau arī tāds), un arī R.Protasevičs, protams, viņu pazīst, taču tas netraucēja Romam nebūt vērtam Marata mazā pirkstiņa. Lai nu katrs spriež pats, vai šī nožēlojama radījuma dēļ bija vērts ievērojami pasliktināt jau tā ne pārāk labās attiecības starp ES un Baltkrieviju. Fakts paliek tāds, ka imigrantu plūsma caur Baltkrieviju tik strauji uzņēma apgriezienus, ka pat Lietuvas un Latvijas kosmopolītiskie varturi, protams, konsultējušies ar viņu kolēģiem turīgajās ES valstīs, kas arī ir laimes meklētāju īstais mērķis, nolēma nelaist pāri robežai vairs nevienu “patvēruma meklētāju”, aicinot šos doties to prasīt uz mūsu valstu vēstniecībām, nevis varmācīgi lauzties pāri robežām. Protams, biedra Sorosa kabatas organizācijas un viņa pērkamie mēdiji (bet tādi Latvija ir praktiski visi) sacēla pamatīgu traci, kliedzot sen zināmo mantru “pasaule mūs nesapratīs”, mūsu varturi šos maigi mierina, sak, gan jau sapratīs, tie ierobežojumi jau nebūšot mūžīgi, tikai uz ārkārtas situācijas laiku, kamēr Lukašenko nenākšot pie prāta…utt., u.tjp. Nu jau dzirdam, ka dažu labu ieklīdeni tomēr “humanitāru” (patiesībā “humānu”, bet terminu pārzināšana nekad nav bijusi deģenerātu stiprā puse) apsvērumu dēļ tomēr nācies Latvijā ielaist, ar laiku droši vien teju visus atstāt ārpus robežas būs kļuvis “nehumāni”, Sorosa rejamie ķēdes suņi pacentīsies šai ziņā “sagatavot sabiedrību”. (Skat. https://jauns.lv/raksts/zinas/457398-vairakas-organizacijas-ludz-ieverot-latvijas-baltkrievijas-robezu-nelegali-skersojoso-cilvektiesibas)
Pat, ja pieļaujam, ka no Baltkrievijas puses draņķu plūsma vismaz pagaidām tiks kaut cik bremzēta, pēc tam, kad Afganistānā pie varas atgriezās talibi (cepuri nost šo ļaužu priekšā, mācieties, āriešu tautas, kā ir jākaro, lai nespēj tevi uzveikt ne krievs, ne amerikānis!), un afgāņu kolaboranti, kas bija sadarbojušies ar ienaidniekiem, pamatoti jūtas apdraudēti, jaunas ieklīdeņu ordas draud gāzties pie mums no turienes. Un šos gan mūsu varturi “ar putām uz lūpām” metas aizstāvēt, bēdīgi slavenais deģenerāts Atis Pabriks jau sācis gvelzt, ka Afganistānā esot palicis daudz “mūsu tautas draugu”, kuri esot dikti palīdzējuši mums (? – A.G.), un mums nu savukārt esot jāpalīdz viņiem. Šiem “draugiem”, protams, katram ir arī savs draugs, tam savukārt ģimene ar vismaz 4 sievām un n-skaitu bērnu katrai…utt., u.tjp. Nav grūti iedomāties, pie kā novedīs šāda “draudzēšanās un brāļošanās” ar tiem, kurus talibi droši vien pamatoti nemīl un grib bargi sodīt. Kā savulaik pamatoti brīdināja A.Gardas kungs, pietiek atzīt tikai dažus okupantus par saviem draugiem, un beigās tad nonāksim pie secinājuma, ka draugi ir praktiski visi, un teju nevienu nav pamata no Latvijas izraidīt. Ar imigrantiem tas ir būtībā analogi. Sevišķi bīstama šo ļautiņu ieplūšana var izrādīties Latvijai un Igaunijai, kas ir smagi cietušas no PSRS okupācijas sekām, kuras joprojām nav novērstas, bet nu tās atkal spiestas uzņemt pie sevis sveštautiešus, ārēji un mentāli no mums vēl atšķirīgākus par tiem, kas savulaik te ieradās no brālīgajām PSRS republikām. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tas mūsu tautām draud ar iznīcību jau tuvākajās desmitgadēs…
Ko šinī situācijā darīt, kā rīkoties? Pats stulbākais būtu paļauties uz mūsu varturiem, ka tie beidzot nāks pie prāta vai ieklausīsies tautas balsī. Jau daudzreiz esmu teicis un rakstījis, un varu tikai atkārtot vēlreiz, ka nav mums NEVIENA ne deputāta, ne ministra, kas nebūtu Latviešu tautas ienaidnieks. Lūgties kaut ko no viņiem ir bezjēdzīgi, tā var tikai sevi pazemot, neko vairāk. Ir jārīkojas pašiem! Mans ieteikums būtu - jāuzsāk parakstu vākšana par Latvijas ratificētās 1951.gadā ANO pieņemtās “Konvencijas par bēgļa statusu” (skat. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/338) anulēšanu, savācot šīm nolūkam 1/10 daļas vēlētāju parakstu, un vēlāk par to iniciējot referendumu Tiesa, šeit gan var rasties sarežģījumi, jo Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā rakstīts, ka “tautas nobalsošanai nevar nodot… līgumus ar ārvalstīm”. Tādejādi acīmredzot nāksies paralēli arī veikt izmaiņas šai Satversmes pantā, svītrojot rindkopu “līgumus ar ārvalstīm”. Protams, tā ir piņķerīga lieta, kas prasīs gana daudz pūļu, un neiztikt arī bez finanšu resursu ieguldījuma, bet citas izejas es mūsu bēdīgajā situācijā neredzu. Ja atradās cilvēki, kas panāca parakstu vākšanu par ģimenes jēdziena precizēšanu Satversmē, tad šis jautājums, manuprāt, ir vēl daudz svarīgāks. Valstī, kurā tiek leģitimētas intīmas attiecības, piemēram, starp cilvēku un zirgu, protams, būtu ļoti pretīgi dzīvot, taču šī iemesla dēļ vien pamatnācija tajā momentā neizzudīs. Imigrantu ordas, savukārt, pamatnāciju var iznīcināt ļoti īsā rekordlaikā. Un mēs, latvieši, tikai tad būsim drošībā, kad mums likumdošana neļaus sniegt patvērumu NEVIENAM imigrantam un nedod pilsonību NEVIENAM okupantam !!! Arī esošajiem jau piešķirtais patvērums un pilsonība būtu ar likumu jāanulē! Lai nu piedod tie nedaudzie ļautiņi šo personu vidū, kas ir latviešiem draudzīgi un lojāli, es domāju, ka viņi mūs sapratīs, zinot mūsu traģisko vēsturi un bēdīgi pašreizējo stāvokli, un nesāks tāpēc just pret mums naidu. Likt mums uzņemt Latvijā jaunus sveštautiešus ir tas pats, kas cilvēkam, kurš cietis autoavārijā un zaudējis daudz asiņu, kļūt par donoru. Būtībā tā šis cilvēks tiktu noslepkavots, un tas pats notiks arī ar mūsu tautu, ja mēs steidzīgi nerīkosimies !!!

Teiksim skaidri un nepārprotami – dekolonizācijai JĀ, jebkāda veida imigrācijai – NĒ !!!
Un sakārtosim savas valsts likumdošanu atbilstoši augstāk minētajam principam !!!
LATVIEŠU NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

18.08.2021. Aivars Gedroics