Bet, vai cilvēciņa, tā maziņā cilvēciņa maziņā pelēkā vai kāda nu tur vēl apziņas drumstaliņa vispār spēj apzināties sevi, vietu?
Kas tas ir- apzināties no tiesas tā pa īstam? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) labs jautājums. Un kā Tu domā? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jājā, varam arī paši atbildēt uz tiem saviem labajiem jautājumiem :D
Bet jo vairāk buros, jo vairāk attopu, knapi turos. Tas tā, pārfrāzējot Sokratu.
Tur jau tā lieta, ka, piemēram, darba devējam savs skatpunkts, tā afigennā darbiņa ņēmējam atkal savs. Vēl piemēriņš, sīkam spītniekam šķiet, ka pasaule ir šiten tāda apaļa un skaļa, bet resgaļa māmiņai atkal tāda ten. Raudam un smejam vienā valodā, bet viss pārējais tik guntiņas šķeļ. Bilst par sapratni... Nu... Diez. Kaut kāda liepu laipa. Rīkstīte. Lavierēšana.
Par augstajām matērijām nemaz nepīkstu :)
Bet Tavs sakāmais? Kā Tu ieraugi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, katram savs. Es neko nevaru iesākt ar viņu skatpunktiem, toties varu mainīt savējo, ja vēlos.
Nu, in general, es ieraugu, ka dzīve patiesībā ir elementāri vienkārša. Mēs paši esam tie, kas padara to nenormāli sarežģītu un pēc tam brīnāmies, kāpēc nekas lāgā nedarbojas un kāpēc mums dzīvē iet ne tā, kā pašiem gribas :)

(Reply to this) (Parent)