Comments: |
Jācer, ka tās sirsnīgās idejas netiks uztvertas tikai par panaivām, neapsīks.
Es arī ceru. Protams, katrs drīkst uzskatīt par panaivu ko vien vēlas. Tas, ko mēs izvēlamies (lai ko mums kāds mēģina uzspiest), ir mūsu pašu ziņā :)
ah, doma laba, bet izvēles bišķīt sarūk atkarībā no mērķiem vai kādām prioritātēm mūsu dzīvē- tas tā nasčot izvēlēm :)
nu, var teikt, ka sarūk, protams, tomēr man šķiet, ka arī mērķus un prioritātes mēs varam izvēlēties un varam arī mainīt. Mēs varam izvēlēties doties dajebkurā virzienā - tikai no tā punkta, kurā pašreiz atrodamies :)
Bet nevar uz visu sacīt- izvēlies. Pastāv kaut kādas robežas- karma, sakarības, liktens, raksturs; nodēvēt var dažnedažādi. Jābūt vēl kaut kam. Pieņemšanai, samierināšanās spējai, mieram...nez :)
jā, protams :) lai izvēlētos, vispirms jāsaprot, kur es atrodos un kādi ir noteikumi. Sacīt kādam - izvēlies - vispār ir bezjēdzīgi. Ikviens to jau dara, manuprāt, visbiežāk neapzināti vai pa pusei vai miglaini apzināti. Apzināšanās - kas es esmu, kur atrodos un kā patiesībā dzīvē lietas notiek, manuprāt, ir vissvarīgākā.
Bet, vai cilvēciņa, tā maziņā cilvēciņa maziņā pelēkā vai kāda nu tur vēl apziņas drumstaliņa vispār spēj apzināties sevi, vietu? Kas tas ir- apzināties no tiesas tā pa īstam? :)
:) labs jautājums. Un kā Tu domā? :)
Jājā, varam arī paši atbildēt uz tiem saviem labajiem jautājumiem :D Bet jo vairāk buros, jo vairāk attopu, knapi turos. Tas tā, pārfrāzējot Sokratu. Tur jau tā lieta, ka, piemēram, darba devējam savs skatpunkts, tā afigennā darbiņa ņēmējam atkal savs. Vēl piemēriņš, sīkam spītniekam šķiet, ka pasaule ir šiten tāda apaļa un skaļa, bet resgaļa māmiņai atkal tāda ten. Raudam un smejam vienā valodā, bet viss pārējais tik guntiņas šķeļ. Bilst par sapratni... Nu... Diez. Kaut kāda liepu laipa. Rīkstīte. Lavierēšana. Par augstajām matērijām nemaz nepīkstu :) Bet Tavs sakāmais? Kā Tu ieraugi?
Jā, katram savs. Es neko nevaru iesākt ar viņu skatpunktiem, toties varu mainīt savējo, ja vēlos. Nu, in general, es ieraugu, ka dzīve patiesībā ir elementāri vienkārša. Mēs paši esam tie, kas padara to nenormāli sarežģītu un pēc tam brīnāmies, kāpēc nekas lāgā nedarbojas un kāpēc mums dzīvē iet ne tā, kā pašiem gribas :) | |