| Laika ziņas |
2. Jan 2009|10:08 |
Šodien es sapratu, kāpēc mans tēvs mūžīgi uzmanīgi klausās un skatās laika ziņas. Šorīt man atkal ļoti labi gulējās. Vajadzēja vienu šokējošu momentu sapnī, lai es tomēr domātu par celšanos. Viens no iemesliem, kāpēc šorīt vajadzēja celties bija neskaidrība par to, vai Rīgas Satiksme šodienu pielīdzina darba dienai, sestdienai vai svētdienai, jo mašīna bija palikusi ielas malā. Kad nokļuvu uz ielas, redzēju, ka dikti daudz sniega un tas izskaidro manu labo miegu un vēlmi gulēt vēl (ja ir nokrišņi, tad es guļu lāča miegā). Nokļuvu līdz mašīnai un redzēju, ka RS šodien varbūt vēl nav izlēmusi ne par darba dienu ne kā - tas priecē; ka mašīna ir balts bumbulītis. Atcerējos, ka iepriekšējais kolēģis, kas ar šo mašīnu brauca, bija izņēmis ledus skrāpi un jau raizējos, kā es ar Stockmann karti atledošu lielo mašīnu. Bet nekā - nekas nebija piesalis, ~2cm biezā sniega kārta nāca nost vieglām rokas kustībām. Kad nokļuvu uz Kr.Valdemāra ielas, tad sapratu, ka baltais sniegs, kas bija daudz arī uz manas ielas un sliedes vēl nekādas iebrauktas arī nebija, nav tik bīstams kā gaiši brūni pelēkā masa, ko veido sniegs, pilsētas putekļi un smilšu-sāls maisījums. Ieslēdzām "sniegpārsliņu" un slidinājāmies tālāk. Ja centrā bija -3,5 grādi, tad Mārupē jau -5,5 grādi.
Un tad par manu tēvu un laika ziņām - ja cilvēks zina, ko gaidīt, viņš ir labāk sagatavojies. Viņš ierēķina laiku arī mašīnas uzsildīšanai un ledus/sniega nokasīšanai, varbūt garāžas atrakšanai un tādā garā. Diez cik daudz reižu es būtu nokavējusi skolu, ja tētis nebūtu gatavs sniegum un salam? |
|