| Mikroekonomiskā krīze |
3. Nov 2008|10:25 |
Labi, nevajag nepareizus terminus izvēlēties, bet te es atkal par savu mazo pasaulīti. Man visa naudiņa stāv vairākos kontos un tikai viens no trīs ir tēriņkonts. Un kaut kā šomēness atkal esmu pamanījusies to baigi ātri notērēt. Un vienmēr, kad tā ir, man beidzas matu šampūns. Un tad es eju uz veikalu, zinot, cik man līdz algai vēl ir atlicis, un šausminos, ka tie šampūni drausmīgi dārgi. Tagad es vienmēr baidīšos no šampūna beigšanās, jo tas automātiski nozīmē, ka tekošajā mēnesī dzīvoju pāri saviem līdzekļiem.
Vakar nopirku paiku RIMI - nu tādu survival variantu. Lai varētu sviestmaizes gardas uztaisīt, salātus, ko uz darbu ņemt, dienišķos Snickers, banānus brokastīm utt. Man likās, ka baigi maz es ko tur paņēmu - tjipa uz latiem pieciem. Bet izrādījās, ka ar visām SONY AAA baterijām, bez kurām TV pults atteicās nodrošināt manu varu pār TV, tie bija 10.98 LVL.
Bet neskatoties uz to, vakar atkal novērtēju senu ieguldījumu labā ķiplokspiedē, jo varēju sataisīt ķiploksviestu. Es tādam nolūkam izvēlos sviestu, kas ir kaut kādā nebūt jau plastmasas trauciņā. Lai gan mūsdienās atrast īstu sviestu jau tāpat ir pietiekami liels izaicinājums. Kādu brīdi paturu sviestiņu ārā, lai tas paliek mīkstāks, saspiežu ķiplociņu, ču ču sālīti, šoreiz arī piparus, samaisu, lieku ledusskapī un pēc kāda laika smērēju uz maizes. Man nepatīk pavisam mīksts sviests. |
|