| Labrīt |
11. Aug 2008|10:10 |
Šorīt jūtos kā pēc gulēšanas teltī - logs visu nakti bija vaļā un vakar neizlaidu dīvānu - tāpēc tāda šaura vietiņa man bija. Naktī bija drēgns, jo laiku pa laikam lija lietus.
Pamodināja mani 2 modinātāji, bet 07:00 likās daudz par agru, lai es celtos. Tad ap 08:30 saņēmu sms no lielās mīlas, ar kuru pēdējā laikā ir nelielas komunikācijas problēmas un vispār long distance attiecības nav nekas vienkāršs (un varbūt arī nav priekš manis). Bet tikai ap 09:00 smadzenes deva nepieciešamo signālu, ka nu jau gan viss tiek kavēts un pēdējais laiks krist ārā no gultas. Lai gan mēs ar prātu vēl ilgi cīnījāmies, ka varbūt vēl 30 minūtes var. Bet nevarēja, jo telefons sāka zvanīt vienā zvanīšanā.
Un pieredze rāda, ka pirmdiena nebūs viegla nevienā frontē. |
|