| Stresainā diena |
7. Maijs 2008|22:10 |
Vakar pamodos ar sāpošu rīkli - apsārtusi mandele. Temperatūras nav, ir tikai fiziski dikti sāpīga rīkle. Man sen nav tik ļoti sāpējis. Visu dienu kaut kā nodzīvoju. Vakarā iegāju aptiekā - nopirku 3 medikamentus - C vitamīnu 500 mg, Oscillococcinum ampuliņas un Angilor aerosolu un samaksāju desmit latus ar kaut ko. Nošausminājos, ka tik dārgi. Sāku ārstēties.
Šodien stress darbā sākās jau 8:20, kad saņēmu pirmo zvanu no darba. Problēmas ar klientiem Igaunijā. Jāorganizē palīdzība. Tad stresoju, aktīvi stresoju, līdz pat 14:00. Tad izdomāju, ka jāpaēd, lai kaut kāds atslābums iestātos. Ņifig. Stress turpinājās. Aizgāju uz medpunktu, izmērīju asinsspiedienu - nu jā, drusku paaugstināts, pulss drusku paātrināts. Ārste apskatīja manu rīkli - teica, jā labā puse ir kārtīgi iekaisusi, bet kas dīvaini - man daudz vairāk sāp kreisā puse. Iedeva man volokardīnu, es gaidīju atslābumu un eiforiju. Sagaidīju neadekvāti lēnu reakciju. Stresot turpināju līdz 19:00, kad visiem departamentiem darbs vairāk vai mazāk bija beidzies.
Māsai nomiris telefons. Piezvanīju vecākiem, lai pateiktu, ka uztraukties nevajag, tikai telefons neiet. Viņi man vakarā atzvana un pasaka, ka 50.00 LVL iedošot nedomājot priekš jaunā. Gribu atcerēties, kad man priekš kaut kā nauda ir iedota tāpat, nedomājot. Bet tas jau sīkums. Kam ir, tam tiks dots. Kam nav, tiks atņemts. Viss pareizi.
On the other news - man iet labi, man tikai sāp rīkle un ir grūti nedomāt par darbu. Lūk.
Un tādām mazām meitenēm, kā man, vakariņās pietiek ar Narvessen hotdogu. Lūk.
Bet dienas labākā daļa bija izbrauciens ar jaunu Volvo V70, ar baltas ādas salonu. Un kad man būs Crysler, es braukšu lēni, lēni, jo ar tādu mašīnu nav stils pārkāpt ātruma ierobežojumus un stresot. Lūk.
Svētdien, ļoti, ļoti iespējams, braukšu uz Tallinu. |
|