|
[27. Feb 2008|10:35] |
Vienmēr atlidojot uz vietu, kur zinu, ka sagaidītāju zālē mani kāds sagaidīs, man ir ļoti sevi jāsaņem rokās, lai būtu tā burbuļojošā enerģija, lai varētu sākt uzspēlēti ieinteresētu sarunu par lidojumu un vispār. Dabiski man sanāk tikai atņurdēt, ka lidojums bija labs un ka viss labi vai gāja labi. |
|
|
Comments: |
| From: | alniz |
Date: | 27. Februāris 2008 - 11:21 |
---|
| | | (Link) |
|
haa haa! es zinu sho njurdeejumu:):):) un veel shito pashu smaidu;p kas tagad;p;p;p
bet atkal kaut kas tak ir jaaprasa, nevar vienkaarshi oo, chau chau... tas tomeer ir lielaaks pasaakums, nekaa braukt ar mashiinu vai autobusu:)
:) Ir jau lielāka lieta, tomēr es no lidošanas nogurstu, sagurstu un man nav spēka. | |