| Vakara domas |
18. Aug 2005|22:36 |
Šodien vīlos arī Stockmann pārtikas nodaļā - nebija tur īstu kukurūzas miltu. Un vēl Stockmannā nebija cepeškrāsns termometrs. Arī veļas grozi tur nebija lielā izvēlē. Bet tas man netraucēja tur atstāt visu skaidro naudu, kas bija makā (latos). Labi, ka nebija pārāk daudz. Citādi sevi grauztu (izteiciens pārnestā nozīmē). Bija gan tur garšīga tītara gaļas pastēte.
Šodien man atnesa torti, tāpēc ka dažiem palīdzēju atrast dzīvesvietu. Jauki. Es gan neatceros, ka bija kāda runa par pateicību (varbūt būtu citas vielas izvēlējusies), bet jauki, ka cilvēki atceras. Jo lielākā daļa labos darbus neatceras. :(
Nedaudz depresīvs noskaņojums. Domāju par vardarbību. Piedzīvoto un veikto. Domāju par bailēm no vardarbības. Par izdzīvošanas instinktiem, kas liek sarauties, ieraugot jebkura cilvēka savādi saliekto roku. Un tekstiem "Tu taču nedomāji, ka es Tev jebkad varētu iesist?" Nedomāju, bet sarāvos.
Apstiprinājās aizdomas par vardarbību, kas notiek dzīvoklī zem manis. Reiz biju tajā dzīvoklī un redzēju sievieti ar zilumiem savādās ķermeņa daļās (kurus nevar nejauši uzsist). Šodien redzēju divus vīriešus, kas dzīvo turpat. Viņi pat uz ielas agresīvi izturējās pret to sievieti. Es ceru, ka tas troknis no radiotoru dauzīšanas nebija kādas personas dauzīšana pret tiem. |
|