| Modinātāji |
18. Aug 2005|11:47 |
|
Kāds piezvana 11.30 un šausmīgā izbrīnā par to, ka es vēl guļu, sāk mani mācīt, ka tā jau nekāda dzīves baudīšana nav un mums vispār tik maz saulainu dienu. Un es to pašu noguļu. Man ir dusmas. Nu labi, nav vairs tik daudz. Ņemot vērā, ka es vēl nakti pirms šīs nebiju gulējusi vispār, un vēl jo īpaši atvaļinājuma laikā man ir tiesības gulēt - tik ilgi, tur, ar to (šeit es par segu, ja!), cik, kur un ar ko es vēlos. Bet labi. Man jau tagad vajadzēja būt puķu veikalā. |
|