|
15. Dec 2007|19:07 |
|
Vai es te rakstīju, ka ļoti vīlos Griškoveca grāmatas "Krekls" beigās? Lai nu kā - es neprotu lasīt grāmatas, es lasu maz, lai neteiktu, ka vispār nelasu. Es esmu slinka un pavirša. Bet šo grāmatu es lasīju, tāpēc ka tā bija latviski. Un tad nu es lasu latviski šo grāmatu un galvā virknēju frāzes krieviski Griškoveca balsī (nu šeit jau jūs man noteikti diagnozi nosakāt). Un lasu, lasu. Nav jau daudz, ko lasīt, bet es lasu lēni, jo ātri neprotu. Un vēl taču tā krievu valoda manā galvā. Un beigās es neizturēju - kad bija atlikušas kādas 50 lpp līdz beigām, es atšķīru pēdējās piecas un ātri pabeidzu grāmatu. Un vīlos tajās beigās. Tā kā es tik ilgi lasīju, tad man gribējās "lielas beigas", bet tur bija tāpat kā dzīvē - nekā, tikai salkanāk. |
|