|
4. Okt 2007|23:10 |
Šodien manu reakciju satiksmē Rīgā pārbaudīja melns bembis, kurš griezās pa labi vietā, kur tas nav atļauts, iepriekš nerādot pagriezienu un izgrieza tieši tramvajam priekšā. Ja viņš būtu turpinājis manevru, tad tramvaja vadītājs piedzīvotu to pašu, ko es. Man nācās strauji bremzēt un tomēr brīnumaini, ka tajā īsajā mirklī pirms kārtīgas uzdošanas pa bremzēm es paspēju paskatīties pa kreisi, vai tomēr nevaru "ielekt" blakus joslā un uz atpakaļu - kas ietrieksies manī. Nē, viss beidzās laimīgi. Bet no nelielā izbīļa es pat neuztaurēju tam bembim. Tā lūk.
Un šodien es ļoti ekonomiski braucu - vidējo 8.7 l/ 100 km samazināju uz 8.4 l/ 100 km. Bet tas tikai tāpēc, ka braucu ārpus pilsētas. Un vēl pārbaudīju, ka no Laguna var izspiest 160 km/h. Varbūt varētu arī 170 km/h, bet tomēr nemocīju nabaga mašīnīti.
Un smuki uztaisīts tas apvedceļš Saulkrastiem. Un jauka ir tā pusjosla, lai varētu vajadzības gadījumā palīdzēt apdzīšanas manevriem. Un kas vēl interesanti - uzbraucot uz fosfora baltās svītras, kas iezīmē to pusjoslu, riepas rada tādu dīvainu skaņu, ka var pat "pamosties", ja snaušanas rezultātā šī svītra ir šķērsota - nu to es hipotētitiski apgalvoju - nesnauduļoju pie stūres.
Un vēl Igaunijas teritorijā daudzi smago šoferīši skaisti atļāva un palīdzēja apdzīt, dodot signālu, ka priekšā neviena nav un ka droši varu to darīt. Jo bieži gadās, ka tām fūrēm priekšā grūti redzēt, bet viņu vadītāji tik augstu sēžot daudz labāk redz un var palīdzēt.
Lai nu kā - tie 300 km braucot vienai ir dikti gari un var nojūgties. Salacgrīvas Statoil biju gatava runāties ar pārdevēju un gandrīz pirkt visu, ko viņa piedāvāja, lai tikai kāds ar mani pakomunicē.
Un jā - ir labi būt mājās. :) |
|