| Saaukstēšanās autopilots |
7. Aug 2005|23:49 |
Šodien vispār nezinu, vai esmu dzīvojusi un vai ko darījusi. Viss sākās ar mammas zvanu 7.11 AM - "Tu esi mājās?" Es nodomāju "Baaaa, kur vēl es varētu būt svētdienas rītā saaukstējusies". Tā kā biju pamodināta no sapņa, tad gandrīz visādas muļķības sastāstīju. Laimīgā kārtā smadzenes sāka strādāt un sapratu - nē, nē - to, ka pie maniem logiem jau ir aizkari, es esmu nosapņojusi.
Tad kaut kad pamodos. Domāju, ka derētu māju sakārtot. Ha. Nu mani darbības ātrumi šodien bija ar negatīvu zīmi. Un tad, kad ap 10.00 vecāki zvanīja, ka ir jau klāt, viss ko es biju paspējusi izdarīt - interneta kabeļa nostiprināšana pie grīdas līstītēm ar tiem mazajiem plastmasas ķēmiņiem.
Tad man parādījās 4 jaunas mēbeles vai interjera priekšmeti, no tiem 3 - tēva gatavoti (šeit iederas teksts par zelta rokām). Tad vēl es laikam ar saviem mīļajiem paēdu pusdienas.
Tad sekoja izbrauciens uz Rumbulu. Kādus 6 gadus tur nebiju bijusi. Forši bija pabraukāties pa bijušo lidlauku.
Tad atgriezāmies pie manis un vecāki baigi rosījās, bet es laikam gulēju. Kaut kādā brīdī viņi saposušies paziņoja, ka dodas prom. Es paliku. Gulēju.
Saņēmu sms, ka mana sekretāre rīt darbā nebūšot - esot saaukstējusies. Gribējās atbildēt ar to pašu, bet atcerējos par divām svarīgām tikšanās reizēm, kas tieši kā rīt. Nu neko - laba kārta make-up un tikai nenormāli spīdīgās acis liecinās par manu stāvokli. Nu labi - arī mana balss, un mani apgriezieni.
Kāds, ar ko es gribētu parunāt, ir away un uzraksts "user is idle xx minutes" mani arī priecīgāku nedaru.
B**, ja tādas ir brīvdienas, tad man labāk nevienu. |
|