| Par pateicībām ārstiem un citiem |
30. Maijs 2007|12:09 |
Man pašai līdz šim nav bijusi vajadzība pateikties ārstiem, bet manam radiniekam gan. Un ne jau pateikties. Neiroķirurga teksts pirms operācijas bija konkrēts, ka derētu kaut ko piemaksāt, lai nepaliktu uz operācijas galda. Un tad tika nosaukta tāme - bezdarbniekiem un pensionāriem - 100 lati, strādājošiem 200 lati un turīgajiem nu tur sākot ar 250 latiem. Un tas ir gadījums pirms 7 gadiem. Un tā nav nekāda pateicība. Pateicība ir pēc tam, kad cilvēks tiešām ir laimīgs, ka nav palicis uz tā operācijas galda un ir gatavs maksāt par pārbaudītajām "zelta rokām".
Es nezinu, kādas ir ārstu algas. Es līdz galam neizprotu Hipokrāta zvērestu. Bet man nav pieņemami šādi uzstādījumi. Bet kaut kā baigi riskēt ar kāju paralīzi vai pinceti vēderā arī negribas.
Un tas nekādi nav salīdzināms ar dzeramnaudām izklaides vietās. Jā, ir kaut kādas vispārpieņemtas normas par tējas naudu 5-15% apmērā no pasūtījuma summas, bet tas nav obligāti. Neviens likums nenosaka, ka tas noteikti jādara.
Un lai nu kā - lai Dievs dod, ka man vienmēr būtu nauda dzeramnaudām un vajadzības gadījumā arī ārsta izspiestajām priekšpateicībām. |
|