| Trūkums |
20. Maijs 2007|01:55 |
Un sava izglītības trūkuma dēļ - man tomēr ir tikai nepabeigta augstākā - es jūtu, ka krītu ārā no draugu pulciņa, kur tomēr katram ir vismaz puspabeigts maģistrs, bet daļai jau otrais maģistrs spīd.
Un tā sajūta, ka jau trīs gadus es nespēju pabeigt nolādēto bakalauru, mani nomāc, jo tas nozīmē, ka nespēju. Un mani biogrāfisti jau nepievērsīs uzmanību psiholoģiskajām norisēm manā dzīvē šajā laika posmā, viņiem būs pieejams tikai sauss dokumentāls materiāls ar LU rīkojumiem. Mani jau trešo reizi eksmatrikulēs. Tas liecina tikai par nespēju.
Un pa šiem trīs gadiem LU no manis ir dabūjusi jau 725 latus par iespēju saukt sevi par studentu un pāris mēnešus izmantot studenta apliecību. Un tagad jautājums lasītājiem - cik bakalaura darbus par šo summu es varēju nopirkt? Man liekas, ka vismaz divus. Man liekas, ka es nākamgad pirkšu, jo esmu pārāk paškritiska pret savu darbu. Tāpēc iesniedziet man savas tēmiņas - izskatīšu. Nākamgad maksāšu 200 latus par darbu. Nu jau tas būs maz, bet jūs taču esat labi draugi. Pievērsiet acis uz inflāciju. |
|