|
2. Mar 2005|12:01 |
Jau 5 dienu mācos sadzīvot ar brillēm, kas ir domātas tikai tālumam un darbam ar datoru, bet ir tā - tad, kad jābrauc ar mašīnu, tad atceros uzlikt savas jaunās draudzenes, bet tad, kad sāku strādāt pie datora - galīgi neatceros. Kad jau kāda pusstunda pagājusi, tad atceros - hmm, man taču ir brilles, kas atvieglo skatu zilipelēkajā monitorā.
Citādāk - šodien esmu priecīga - aizgāju nedaudz ātrāk uz rīta dievkalpojumu un ziniet - man lūdza lasīt lasījuma tekstu. Es visu šo ciešanu laiku biju to gribējusi un nu man to arī piedāvāja. Vēl - esmu tikusi pāri savam neprātam un impulsīvajai rīcībai. Redzēsim, kā tas viss vēl beigsies. |
|