Paturpinot iepriekš rakstīto... |
[25. Apr 2007|00:56] |
Es tagad arī no darba nogurstu, katru dienu. Tas nav kā pēc nedēļas nogales ar 120 trakojošiem tīņiem, kad tas ir normāli un saprotami. Es nogurstu no 8+ darba stundām birojā, kur nekas kaulus nelauž. Nu labi - tik daudz par mani, bet tas, ko gribēju sacīt, ir - es esmu nogurusi pēc darba un jau dodoties mājās man negribas cīnīties satiksmē. Un tad es neiespringstu, vai dabūšu vietu šajā, vai nākamajā autobusā. Nu labi - apsēsties gan man gribas, bet tas arī viss. Šodien no darba vietas caur sastrēgumiem līdz centram braucu bišķiņ vairāk kā stundu. Mjā. Pasnaust paspēju, paflirtēt ar krieviem un padomāt savas tumšās un pavisam nedaudz arī gaišās domas paspēju. Un izrādās, ka kabeļtelevīzija ir palikusi dārgāka. Varbūt atteikties no tās un arī televizoru nafig pārdot? Nu labi - man gēnos ir TV radītās radiācijas nepieciešamība, tāpēc es gan jau fizisku sliktumu izjutīšu, ja atteikšos no dārgā biedra un acurauga. Čau, zvēruļi! Mēģināšu sagribēt to, ko varu. Skaistākas un labākas nākotnes vārdā. |
|
|
Comments: |
| From: | nez |
Date: | 25. Aprīlis 2007 - 08:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Reku - Tev smuka bilde par apsalušiem kociņiem. Sak, var jau būt arī vēl trakāk par to, ko paši esam pieredzējuši. Sak, Tu taču nojaut, ka vari dikti daudz, attiecīgi vēlmes ierobežot taču nevajag? Sak, skaista diena būs šodien, bet ap 18:00 Tu darbā vairs nebūsi? Nekas, pārlaidīšu acis teritorijai. :-) Jā, un lai Tev silti. :-) | |